Kūks ir cēlies no senas rabīnu dzimtas un jau bērnībā ticis uzskatīts par brīnumbērnu. 11 gadu vecumā uzrakstījis savu pirmo reliģiska satura grāmatu. 13 gadu vecumā nosūtīts mācīties pie Ludzas rabīna Eliezera Don-Jehija, 1880. gadā atgriezies Grīvā, kur mācījies pie sava tēva, rabīna Šlomo Zalmana un Daugavpils rabīna Ruvina Halevi. No 1884. līdz 1888. gadam mācījies Viļņas guberņas Ošmjanu apriņķa Voložinas ješivā (tagad Baltkrievijā), pēc tam kļuva par Žeimeles rabīnu. Būdams Bauskas rabīns, viņš no 1901. līdz 1904. gadam publicēja trīs nozīmīgus rakstus, kas bija priekšvēstneši tai izvērstajai filozofijai, kuru viņš attīstīja vēlāk. Vairāki viņa šajā periodā uzrakstītie darbi tika publicēti tikai pēc viņa nāves, kā reliģiskie komentāri "Eyn Ayah" un grāmata par morāli un garīgumu "Mussar Avikhah".
1904. gadā rabīns Kūks pārcēlās no Latvijas uz Palestīnu, lai uzņemtos rabīna pienākumus Jafā. Pirmā pasaules kara laiku viņš pavadīja Šveicē un Lielbritānijā, kur piedalījās politiskajās diskusijās par Izraēla zemes nākotni, kas noveda pie Britu mandāta teritorijas Palestīnā izveides pēc kara (1917. gada Balfūra deklarācija). 1919. gadā viņam piedāvāja kļūt par Jeruzalemes rabīnu, bet 1921. gadā Palestīnā, kas bija zem Britu mandāta, aškenazu (Viduseiropas un Austrumeiropas ebreju) rabīni viņu ievēlēja par virsrabīnu. 1924. gadā viņš Jeruzalemē nodibināja ješivu, kas nosaukta viņa vārdā par "Mircaz Harav Kook".
Galvenie uzskati
Rabīna Kūka sekotāji vēl arvien veido lielāko reliģisko grupu Izraēlā, kuras mācības pamatā ir Kabalas idejas. Pēc rabīna Kūka uzskatiem, dzīve kā dialogs ar Dievu norit divos līmeņos — individuālajā un nacionālajā. Tauta kā vienots vesels arī ir līdzīga personībai, kurai ir izvēles brīvība rīkoties labi vai slikti. Tautas rīcība ir tas, ko tauta vēlas teikt Dievam un tas, kas notiek ar tautu, ir tas, ko Dievs vēlas teikt tautai. Individuālā gadījumā dialogs ar Dievu izpaužas kā cilvēka biogrāfija, bet tautas gadījumā tā ir nacionālā vēsture daudzu gadsimtu garumā.
Izvilkums no mācības
Ābrams Īzaks KŪKS „Tīrīšanās sāpes” no „Orot”, Jeruzaleme, 1961.
Visas nepatikšanas cilvēku starpā un visi iekšējie individuālie mentālie konflikti ceļas vienīgi no mūsu neskaidrā priekšstata par dievišķo. Visas praktiskās un teorētiskās domas iznirst no bezgalīgā dievišķā okeāna un atgriežas tajā.
Pastāvīgi atbrīvojiet prātu, lai tas būtu brīvs no maldinošām fantāzijām, nepamatotām bažām, sliktiem ieradumiem un trūkumiem. Uzticīgi mīlot un pilnībā apzinoties dzīvības avotu, dvēsele mirdz dievišķā gaismā un visas sajūtas, domas un darbības kļūst smalkākas. Šai fundamentālajai atziņai dvēseles slēptākajos nostūros kļūstot skaidrākai, sajūtas un sajūsma par vienotni ar dievišķo aktivējas, un tas vada visu jūsu dzīves ceļu.
Ticības būtība ir apziņa par Bezgalības plašumu. Lai arī kāds priekšstats par to rastos saprātā, tas ir absolūta kripata iepretī tam, kas ir jāaptver, un tas, kas ir jāaptver, ir ne mazāka niecība pret to, kas reāli pastāv. Runājot par labestību, par mīlestību, par taisnību, par varenību, par skaistumu, par dzīvi visā tās krāšņumā, par ticību, par dievišķību — viss tas vēsta par dvēseles sākotnējās iedabas ilgām pēc tā, kas atrodas viņpus visa. Visi dievišķie vārdi, vai ebreju valodā, vai jebkurā citā valodā, sniedz vienīgi sīku un blāvu dzirksti no slēptās gaismas, par ko dvēsele vēstī, sakot „Dievs”. Ikviena Dieva definīcija ved pie ķecerības, definīcija ir garīga elku pielūgšana. Pat attiecinot prātu un gribu uz Dievu, pat attiecinot dievišķo kā tādu, pat vārds „Dievs” — arī tās ir definīcijas. Arī tas izraisītu ķecerību, ja tā nebūtu neskaidra nojausma par to, ka viss tas ir vienīgi uzzibsnījumi no tā, kas atrodas viņpus definīcijas.
Ja apziņa tiek atrauta no sava pirmsākuma, tā kļūst nespēcīga un bezvērtīga. Vienīgais līdzeklis tās mirdzuma atjaunošanai ir piesaiste ticības starojumam, kas pārsniedz visas specifiskās vērtības, tādējādi nostiprinot visas vērtības. Viss uz Dievu attiecinātais, kas nav Bezgalības plašums, ir vienkārši izskaidrojums ar kura palīdzību sasniegt ticības avotu. Ir jāatšķir ticības būtība no tās skaidrojuma palīglīdzekļiem, kā arī starp dažādiem izskaidrošanas līmeņiem.
Ben Zion BokserAbraham Isaac Kook: The Lights of Penitence, The Moral Principles, Lights of Holiness, Essays, Letters, and Poems, Paulist Press 1978. ISBN 0-8091-2159-X
Rav Avraham Itzhak HaCohen Kook: Between Rationalism and Mysticism, Benjamin Ish-Shalom, Ora Wiskind Elper tulkojums, SUNY Press, 1993. ISBN 0-7914-1369-1
Gold from the Land of Israel: A New Light on the Weekly Torah Portion From the Writings of Rabbi Abraham Isaac HaKohen Kook, Rabbi Chanan Morrison, Urim Publications 2006. ISBN 965-7108-92-6
Who’s Afraid of Secret Writings? Eight Files from the Manuscripts of Rabbi Kook, Avinoam Rosenak, Tarbiz 9:2 (2000): 257—291
Biogrāfijas
Simcha Raz, Angel Among Men: Impressions from the Life of Rav Avraham Yitzchak Hakohen Kook, Moše D. Lihtmana tulkojums, Urim Publications 2003. ISBN 9657108535ISBN 978-9657108536
Yehudah Mirsky, An Intellectual and Spiritual Biography of Rabbi Avraham Yitzhaq Ha-Cohen Kook from 1865 to 1904, doktora disertācija, Harvarda Universitāte, 2007.
Avinoam Rosenak, Hidden Diaries and New Discoveries: the Life and Thought of Rabbi A.I. Kook, Shofar: An Interdisciplinary Journal of Jewish Studies 25:3, 2007.
