|
A. Brensona patšautene
A.Brensona patšautene ir Latvija rokas ložmetējs (patšautene), kas izstrādāta pirms Otrajā pasaules kara ēras. Galvenais projektētājs bija inženieris 1925. gadā 4. Valmieras kājnieku pulka atslēdznieka Aleksandra Brensona, 1925. gada 9. jūlijā viņš sāka darbu un 2. septembrī gatava bija jaunā patšautene — vienkāršāka, izturīgāka, vieglāk apkalpojama, ar vienkāršām un ātri apmaināmām detaļām un taisnām apstrādāšanas līnijām, kā arī izturīgāka pret apkārtējās vides apstākļiem. Ieroci varēja izjaukt 5 sekundēs, salikt — 16 sekundēs, bet stobra nomaiņa prasīja tika 4,5 sekundes. 1926. gada 16. oktobrī Valsts prezidents Jānis Čakste par jaunas patšautenes izgudrošanu paaugstināja Aleksandru Brensonu par VI šķiras kara ierēdni. Dažos darbos par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā izteikta doma, ka Latvijā radītais eksperimentālais Brensona patšautenes modelis bija Čehoslovākijā ražotā rokas ložmetēja jeb pēc tā laika terminoloģijas — patšautenes — ZB 26 un tā britu modifikācijas Bren Mk I prototips. Par latviešu ieroču konstruktora autodidakta Aleksandra Brensona patšautenes likteni izteiktas dažādas vēsturnieku versijas. Trimdas vēsturnieks Edgars Andersons uzskatīja, ka uz tās konstruktīvā pamata tika radīts britu Bren sistēmas rokas ložmetējs, kas Otrajā pasaules karā gados un arī pēckara laikā bieži un sekmīgi tika lietots daudzu valstu karavīru apbruņojumā. E.Andersons britu rokas ložmetēja nosaukumu Bren atvasināja no A.Brensona uzvārda pirmās zilbes. Patiesībā saīsinājums Bren ir no divu pilsētu nosaukumiem, kurās tika radīts šis ierocis — Brno (Čehoslovākija) un Enfīlda (Lielbritānija).[1] Latvijas Kara muzejā atrodas viena no Aleksandra Brensona radītās patšautenes tehniskā zīmējuma gaismas kopijām. Tā laika gaitā ir stipri bojāta, restaurēta, bet izmantojama ātrai un virspusējai salīdzināšanai ar presē publicētajiem Bren markas ložmetējiem. Izpētot konstruktīvo mezglu zīmējumus, Latvijas vēsturnieki, nonāca pie pārliecības, ka Brensona patšauteni nevar uzskatīt par tiešo rokas ložmetēju ZB 26 un Bren Mk I priekšteci. Tomēr Aleksandra Brensona izgudrojuma tālākais liktenis nebija labvēlīgs, jo ierocis nenoskaidrotu iemeslu dēļ netika ieviests ražošanā, līdz ar to arī latviešu karavīru bruņojumā. Vēsturnieka E.Andersona apgalvojums, ka Latvijā 1930. gadu beigās sāka ražot Brensona konstrukcijas patšautenes, ir kļūdains. Pagaidām Latvijas arhīvos un fotokolekcijās nav atrasts neviens pierādījums šim apgalvojumam. LietotājiAtsauces
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
