Aizputes novads bija pašvaldība Kurzemes vidienē. Robežojās ar Pāvilostas , Kuldīgas , Skrundas , Vaiņodes , Priekules un Durbes novadiem. Izveidots 2009. gadā, apvienojot Aizputes pilsētu un piecus bijušā Liepājas rajona pagastus .[ 4] administratīvais centrs atradās Aizputē, pakalpojumu centri bija Rokasbirze , Cīrava , Kalvene , Kazdanga un Apriķi .
Daba
Līdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248 . - 1249 . gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili .
Kursas dalīšanas līgumā 1253 . gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten ), Ardone (Arden ), Urāle (Arolde, Aralden ), Vaipas (Wepele ), Āži (Asen ), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen ), Apriķi (Apperate ), Tāšu Padure (Padoren ), Cildi (Selde, Celde ), Pērbone (Parbonen ), Kalvene (Kalnien, Kalven ) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden ), Dzērve (Gerne, Serve ), Bojas (Boyenseme ), Drogas (Droge ). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija .
1378 . gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības.
16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru . Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.
1795 . gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī . 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu . 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš ).
1819 . - 1949 . gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962 ), kas tika iekļauts Liepājas rajonā .
Aizputes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[ 5]
Latvieši (8611)
92.6%
Lietuvieši (247)
2.7%
Krievi (184)
2.0%
Cita tautība (262)
2.8%
Sports
Kārlis Gothards Elferfelds (1756 — 1819), luterāņu mācītājsNeredzīgais Indriķis (1783 — 1828), dzejnieksHeinrihs Blūmentāls (1804 — 1881), ārsts un pedagogsLeons fon Buhholcs (1838 — 1910), muižnieks un politiķisArtūrs fon der Ostenzakens (1843 — 1912), muižnieks un politiķisFricis Brīvzemnieks (1846 — 1907), sabiedriskais darbinieksKārlis Georgs fon Manteifels (1846 — 1895), muižnieksMinna Freimane (1853 — ?), ceļotājaEduards fon Keizerlings (1855 — 1918), rakstnieksMarta fon Grota (1867 — 1962), pedagoģeJānis Šterns (1876 — 1965), politiķisVilhelms Grīners (1891 — 1919), luterāņu mācītājsErnests Erhards (1894 — 1941), politiķisKārlis Zemdega (1894 — 1963), tēlnieksTatjana Barbakofa (1899 — 1944), dejotājaAnna Dagda (1915 — 1996), dzejnieceIlgvars Matrozis (1938 — 1987), kordiriģentsAivars Jerumanis (1938), politiķisIvars Silārs (1938—2019), politiķisPēteris Vasks (1946), komponistsTālivaldis Deksnis (1946), ērģelnieksOskars Spurdziņš (1963), politiķisMareks Segliņš (1970), politiķisMāris Vītols (1972), politiķisAndris Ērglis (1983), mūziķisHelvijs Lūsis (1987), bobslejistsZigrīda Stungure (1928—2010), latviešu teātra un kino aktrise. Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece no 1971. gada un Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece
Atsauces
↑ «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija» . Arhivēts no oriģināla , laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 24. augustā .Arhivēts 2012. gada 26. aprīlī, at WebCite ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/ ; Centrālā statistikas pārvalde ; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/ ; Centrālā statistikas pārvalde ; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.↑ «Aizputes pilsētas, Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagastu pašvaldību apvienošanās projekta informatīvs izdevums» . Arhivēts no oriģināla , laiks: 2008. gada 3. decembrī. Skatīts: 2009. gada 25. janvārī .↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Republikas pilsētas Novadi
.png){kind=small}
