Abshāgens, Kurds (Abshagen) (1889—). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931). Brīvmūrniekos uzņemts ārzemēs 1923. gadā [1]
Johans Gotfrīds Ageluts (Ageluth) (1763—1848). Mālpilsmācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs — „Maza dziesmu grāmata“ (1815). Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) dibinātājs (1824). Rīgas ložas "Zum Schwerdt" brālis (1790).[2]
Gotlobs Albrehts (1759—1833). Rakstvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ meistara vietnieks (1790), ekonoms (1790). 7.grāds (1793—1794).
Alfrēds Andersons (1879—1937). Rīgas pilsētas galva (1921—28). Skolotājs, dzejnieks un sabiedrisks darbinieks, Viļa Olava draugs un centienu biedrs. Ar pseudonīmu Andrass sarakstījis drāmu "Ķēniņš Dāvids", tulkojis Riharda Vāgnera operas. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks, brāļa ievedēja vietnieks (1927—1937).
Mārtiņš Antons (1888—1941). Advokāts un sabiedrisks darbinieks. Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Darba partijas prezidija loceklis. "Jaunā vārda" redaktors. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis, uzņemts ar K.Zariņa un Zviedrijas sūtņa P. fon Reitersvērda galvojumu (1931). Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” brālis (1938). Deportēts uz Krieviju, kur ticis nogalināts (1941).[3]
↑Harold Courtenay Armstrong, Grey Wolf, Mustafa Kemal: An Intimate Study of a Dictator (fifth cheap edition, July 1935), p. 37. "He cared nothing for the international aims and troubles of Jews. He cared less for the Masonic Ritual and spoke of it with contempt. He was a Turk, proud of being a Turk, and only interested in saving Turkey from the incompetence and despotism of the Sultan and the grasping hands of the foreigners." ("Viņam bija vienalga par ebreju starptautiskajiem mērķiem un problēmām. Vēl mazāk viņam rūpēja masonu rituāls, un viņš par to runāja ar nicinājumu. Viņš bija turks, lepojās ar to, ka ir turks, un viņu interesēja tikai Turcijas glābšana no sultāna nekompetences un despotisma un ārzemnieku grābjošām rokām.")
.svg){kind=small}
