CERN

Koordinātas: 46°14′3″N 6°3′19″E / 46.23417°N 6.05528°E / 46.23417; 6.05528

European Organization for Nuclear Research
Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire

Dalībvalstis
Izveidots	1954. gada 29. septembrī
Galvenā mītne	Merēna, Ženēvas kantons, Šveice
Dalībnieki	24 dalībvalstis
Oficiālās valodas	angļu, franču
Ģenerāldirektors	Fabiola Džianoti
Tīmekļa vietne	cern.ch

Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Merēnā, Ženēvas kantonā. 1954. gada 29. septembrī to dibināja 12 Eiropas valstis.

2024. gadā organizācijā bija 24 dalībvalstis (23 Eiropas valstis un Izraēla).^[1] Latvija^[2][3] un deviņas citas valstis asociēto valstu statusā (Brazīlija, Horvātija, Indija, Kipra, Lietuva, Pakistāna, Slovēnija, Turcija, Ukraina), pie kam divas asociētās valstis pirmsdalībvalsts statusā (Kipra un Slovēnija). Novērotāju statuss (observers) bija trim valstīm — ASV, Japānai un Krievijai, —, kā arī trim organizācijām: UNESCO, Eiropas Komisijai, Apvienotajam kodolpētījumu institūtam (Объединённый институт ядерных исследований, Dubna, Krievija).^[4] Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2024. gada 27. jūnijā beidza darboties CERN līgumi ar Baltkrieviju, bet novembrī ar Krieviju.^[5]

CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.

• 1973. gadā Gargameles pūslīšu kamerā atklātas neitrālās strāvas.^[6]
• 1983. gadā atklāti W un Z bozoni UA1 un UA2 eksperimentos.^[7]
• 1989. gadā noteikts vieglo neitrīno saimju skaits Lielajā elektronu—pozitronu paātrinātājā (LEP), darbojoties Z bozonu maksimumā.
• 1995. gadā izveidoti pirmie antiūdeņraža atomi PS210 eksperimentā.^[8]
• 1999. gadā atklāts tiešs CP pārkāpums NA48 eksperimentā.^[9]
• 2010. gadā izdalīti 38 antiūdeņraža atomi.^[10]
• 2012. gadā atklāts Higsa bozons.^[11]

• Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
• Alfa magnētiskais spektrometrs

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: CERN.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l