Durbe

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Durbe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Durbe
Novada pilsēta
Karogs Ģerbonis
Durbe
Koordinātas: 56°35′20″N 21°22′10″E / 56.58889°N 21.36944°E / 56.58889; 21.36944Koordinātas: 56°35′20″N 21°22′10″E / 56.58889°N 21.36944°E / 56.58889; 21.36944
Valsts	Latvija
Novads	Dienvidkurzemes novads
Pilsētas tiesības	kopš 1893. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Durben
Administrācija
• Dunalkas, Vecpils, Durbes, Tadaiķu pagastu un Durbes pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs	Vilnis Kārkliņš
Platība[1]
• Kopējā	2,2 km2
• sauszeme	2,2 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
• kopā	483
• blīvums	223,6 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3440
Durbe Vikikrātuvē

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām. Ar 491 iedzīvotāju (2021) tā ir Latvijas mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Izvietojusies Trumpes upītes ielejas malā netālu no Durbes ezera pie Rīgas—Liepājas šosejas (A9) 15 km no novada centra Grobiņas, 25 km no Liepājas un 195 km no Rīgas. Pilsētas tiesības Durbei tika piešķirtas 1893. gadā, lai gan pirmo reizi pieminēta kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu jau 1230. gadā.^[4]

Durbes pilsētas ģerbonis ar tajā attēloto sudraba ābeli oficiāli tika apstiprināts 1925. gadā.

Durbes pilsnovads līdz 13. gadsimtam ietilpa Kursas Piemares zemē, kas 1253. gada Kurzemes dalīšanas dokumentā dēvēts par Lindāli. 1260. gada 13. jūlijā šeit notika Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Kaujā ordenis tika sakauts — krita mestrs Hornhūzens, Prūsijas un Livonijas maršali, vairāk nekā 150 bruņinieku un daudz kristīto letu, līvu un igauņu karavīru.^[5]

1263. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Hornhūzena pavēles šeit uzcēla ordeņa pili. Mūra Durbes pils uzcelta ap 1380. gadu, Lindāles vārds pēdējo reizi minēts 1387. gadā.

15. gadsimta sākumā apkārt ordeņa pilij sāka veidoties pilsētiņa (Kronflecken Durben) un gadsimta vidū tika uzcelta neliela baznīca. Vēlāk, 1651. gadā, tika iesvētīta mūra baznīca — Durbes luterāņu baznīca. Durbes pils nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā.

Durbe atrodas Vārtājas viļņotā līdzenuma ziemeļaustrumu malā, starp Piejūras zemieni un Rietumkursas augstieni. Vidējais Durbes pilsētas augstums ir 20 līdz 30 metri virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no Durbes ezera atrodas kilometru plata Durbes senleja, vietām ar 40 metrus augstiem krastiem. Durbes senlejas zemākā vieta ir Durbes purvs, kas pēc izcelsmes zemais jeb zāļu purvs.

No 1970.gada ar Raibāmuižu, pēc CSP un OSP datiem.^[6]

Par ievērojamākajiem Durbes pārstāvjiem tiek uzskatīti pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (piedzima Durbē 1887. gadā), tautas atmodas laiku darbinieks Kronvaldu Atis, kurš mācījies tagadējā pilsētas domes ēkā (agrāk Špringera privātskola).

Personas, kas dzimušas un/vai dzīvojušas Durbē:

• Johans Kristofs Baumbahs (1742—1801), luterāņu mācītājs, tulkotājs un valodnieks,
• Elizabete Grothūsa (1820—1896), rakstniece,
• Sīmanis Klēvers (1834—1922), dārznieks un sabiedriskais darbinieks, Durbes pilsētas galva,
• Atis Kronvalds (1837—1875), pedagogs, sabiedriskais darbinieks, publicists, valodnieks,
• Laubes Indriķis (1841—1889), publicists un valodnieks,
• Jēkabs Ezers (1869—1924), rakstnieks,
• Jēkabs Alksnis (1870—1957), ķirurgs (kara ārsts),
• Zigfrīds Anna Meierovics (1887—1925), politiķis, diplomāts, LR ārlietu ministrs,
• Fricis Gulbis (1894—1951), rakstnieks, žurnāla "Zaļā Vārna" redaktors,
• Ģirts Vilks (1909—1983), scenogrāfs,
• Mirdza Lukaža (1930—2014), tēlniece,
• Ilga Zandberga (1932), tēlniece,
• Indra Briķe (1957), aktrise.

• Durbes novads
• Durbes ezers

• Pilsētas mājaslapa līdz 2021. gadam
• Dienvidkurzemes novada mājaslapa
• Durbes kauja — informācija no portāla historia.lv

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Dienvidkurzemes novads Pilsētas Aizpute Durbe Grobiņa Pāvilosta Priekule Pagasti Aizputes pagasts Bārtas pagasts Bunkas pagasts Cīravas pagasts Dunalkas pagasts Dunikas pagasts Durbes pagasts Embūtes pagasts Gaviezes pagasts Gramzdas pagasts Grobiņas pagasts Kalētu pagasts Kalvenes pagasts Kazdangas pagasts Lažas pagasts Medzes pagasts Nīcas pagasts Otaņķu pagasts Priekules pagasts Rucavas pagasts Sakas pagasts Tadaiķu pagasts Vaiņodes pagasts Vecpils pagasts Vērgales pagasts Virgas pagasts

s d l Latvijas pilsētas Valstspilsētas Daugavpils Jēkabpils Jelgava Jūrmala Liepāja Ogre Rēzekne Rīga Valmiera Ventspils Novadu pilsētas Ādaži Ainaži Aizkraukle Aizpute Aknīste Aloja Alūksne Ape Auce Baldone Baloži Balvi Bauska Brocēni Cēsis Cesvaine Dagda Dobele Durbe Grobiņa Gulbene Iecava Ikšķile Ilūkste Jaunjelgava Kandava Kārsava Koknese Krāslava Kuldīga Ķegums Ķekava Lielvārde Līgatne Limbaži Līvāni Lubāna Ludza Madona Mazsalaca Mārupe Olaine Pāvilosta Piltene Pļaviņas Preiļi Priekule Rūjiena Sabile Salacgrīva Salaspils Saldus Saulkrasti Seda Sigulda Skrunda Smiltene Staicele Stende Strenči Subate Talsi Tukums Valdemārpils Valka Vangaži Varakļāni Viesīte Viļaka Viļāni Zilupe

s d l Latvijas novadu centri Ādaži Aizkraukle Alūksne Balvi Bauska Cēsis Daugavpils1 (Augšdaugavas novads) Dobele Grobiņa (Dienvidkurzemes novads) Gulbene Jēkabpils Jelgava1 (Jelgavas novads) Krāslava Kuldīga Ķekava Limbaži Līvāni Ludza Madona Mārupe Ogre Olaine Preiļi Rēzekne1 (Rēzeknes novads) Salaspils Saldus Saulkrasti Sigulda Smiltene Talsi Tukums Ulbroka (Ropažu novads) Valka Varakļāni Ventspils1 (Ventspils novads) Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.

Vēsturiskā administratīvā piederība s d l Durbes novads (2000—2021) Dunalkas pagasts Durbe Durbes pagasts Tadaiķu pagasts Vecpils pagasts s d l Liepājas rajons Pilsētas Aizpute Durbe Grobiņa Pāvilosta Priekule Novadi Durbes novads Sakas novads Pagasti Aizputes pagasts Bārtas pagasts Bunkas pagasts Cīravas pagasts Dunalkas pagasts Dunikas pagasts Embūtes pagasts Gaviezes pagasts Gramzdas pagasts Grobiņas pagasts Kalētu pagasts Kalvenes pagasts Kazdangas pagasts Lažas pagasts Medzes pagasts Nīcas pagasts Otaņķu pagasts Priekules pagasts Rucavas pagasts Sakas pagasts Vaiņodes pagasts Vecpils pagasts Vērgales pagasts Virgas pagasts Teritoriālās vienības Durbes novads Durbes pilsēta Durbes lauku teritorija Tadaiķu pagasts Sakas novads Pāvilostas pilsēta Sakas pagasts s d l Liepājas apriņķis Pilsētas Durbe Grobiņa Liepāja Priekule Pagasti Aizteres pagasts Aizvīķu pagasts Asītes pagasts Bārtas pagasts Bunkas pagasts Dunikas pagasts Durbes pagasts Embūtes pagasts Ezeres pagasts Gaviezes pagasts Gramzdas pagasts Grobiņas pagasts Kalētu pagasts Krotes pagasts Medzes pagasts Nīcas pagasts Nīgrandes pagasts Pērkones pagasts Priekules pagasts Purmsātu pagasts Rāvas pagasts Rucavas pagasts Tadaiķu pagasts Tāšu pagasts Vaiņodes pagasts Vecpils pagasts Vērgaļu pagasts Virgas pagasts Ziemupes pagasts Ciemi Bāta Jūrmalciems Lielezere Nīca Paurupe Vaiņode s d l Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums (pēc 1617. gada) Galvenās hercogu rezidences1 Sēlpils Jelgavas pils Kuldīgas pils2 Pilsētas Jelgava (galvaspilsēta) Kuldīga (agrākā galvaspilsēta 1596—1616) Ventspils Bauska Liepāja Jēkabpils Jaunjelgava Grobiņa Sēlpils (1621—1705) Subate (1680—18. gs) Miesti Durbe Kandava Sabile Talsi Tukums Jelgavas virspilskunga iecirknis Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi Jelgavas draudzes novads Bauskas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Iecavas draudzes novads Baldones draudzes novads Sodu draudzes novads Meža draudzes novads Dobeles draudzes novads Jaunpils draudzes novads Kuldīgas virspilskunga iecirknis Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi Kuldīgas draudzes novads Ventspils draudzes novads Alsungas draudzes novads Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads Gramzdas draudzes novads Saldus draudzes novads Ezeres draudzes novads Tukuma virspilskunga iecirknis Talsu pilskunga iecirknis Tukuma draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Vānes draudzes novads Talsu draudzes novads Auces draudzes novads Sēlpils virspilskunga iecirknis Sēlpils draudzes novads Aizkraukles draudzes novads Neretas draudzes novads Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads Piezīmes 1sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava 2 Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)