Ekvadoras Republika (spāņu: República del Ecuador, izrunā: /reˈpuβlika ðel ekwaˈðor/) ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē. Ziemeļos tā robežojas ar Kolumbiju, dienvidos ar Peru, bet no rietumiem to apskalo Klusais okeāns. Ekvadorai pieder Galapagu salas, kas atrodas Klusajā okeānā apmēram 1000 km no cietzemes. Pazīstama ar saviem lauksaimniecības produktiem (banāni). Naftas ieguves valsts. Valsts nosaukums tulkojumā no spāņu valodas nozīmē "ekvators". Tas ir saistīts ar to, ka ekvators šķērso šo valsti 25 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kito. Ekvadoras oficiālā valoda ir spāņu valoda,[7] kurā runā aptuveni 93% valsts iedzīvotāju,[1] bet arī tiek atzītas trīspadsmit vietējās valodas. Ekvadoras platība ir 283 561 km2, un iedzīvotāju skaits sasniedz 15,6 miljonus (2014).[1]
Ekvadoru, tāpat kā citas Andu zemes, iekaroja Spānija, un tikai 19. gadsimtā tā ieguva neatkarību. Karos ar Peru1904. — 1942. gadam Ekvadora zaudēja lielu daļu no savas teritorijas. Atšķirībā no citām Dienvidamerikas valstīm 25% Ekvadoras iedzīvotāju ir indiāņi — kečvi. Pārējie 65% ekvadoriešu ir eiropiešu un indiāņu pēcnācēji. Lielākā daļa iedzīvotāju sazinās kečvu valodā.[7] Ekvadora ir visbiezāk apdzīvotākā Dienvidamerikas valsts — apdzīvotības blīvums ir 48,5 cilvēki uz km2.
Administratīvais iedalījums
Ekvadora administratīvi tiek iedalīta 24 provincēs (provincia), kurai katrai ir savs administratīvais centrs. Provinces sīkāk tiek sadalītas kantonos, bet kantoni — pagastos (parroquias).
Ekonomika
Ekvadoras ekonomika ir astotā lielākā Latīņamerikā un laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam piedzīvoja izaugsmi vidēji par 4,6% gadā.[8] No 2007. līdz 2012. gadam Ekvadoras IKP pieauga par 4,3% gadā, kas saskaņā ar ANO Latīņamerikas un Karību reģiona ekonomikas komisiju (ECLAC), bija virs vidējā Latīņamerikas un Karību reģiona rādītāja, kas bija 3,5%.[9] Ekvadora izaugsmi spēja saglabāt arī krīzes gados. 2009. gadā Ekvadoras Centrālā banka (BCE) publiskoja 2010. gada izaugsmes prognozi 6,88%.[10] 2011. gadā IKP pieauga par 8% un bija trešais augstākais Latīņamerikā aiz Panamas un Argentīnas.[11] Starp 1999. un 2007. IKP divkāršojās, sasniedzot 65 490 miljonus ASV dolāru (BCE dati).[12]
.svg)
