Ižori

Šis raksts ir par tautu. Par apdzīvotu vietu Kastuļinas pagastā skatīt rakstu Ižori (ciems).

Ižori (pašnosaukums: inkeroin, ižoralain) ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Ļeņingradas apgabalā un Pēterburgā. Pēc aplēsēm to kopskaits ir ap 500, no kuriem Krievijas Federācijā dzīvo vairs tikai 266 ižori (2010).^[1] Runā ižoru valodā. 1932.—1937. gadā tika lietota ortogrāfija latīņu alfabētā, vēlāk kirilicā. Ticīgie lielākoties pareizticīgi. Galvenā apdzīvotā vieta ir Vīstinas ciems (ižoru: Viistinä, krievu: Вистино) Ļeņingradas apgabala Kingisepas rajonā, kurā 2002. gadā dzīvoja 43 ižori.

Ižori pirmo reizi minēti Romas pāvesta Aleksandra III bullā Upsālas arhibīskapam Stefanam (1164—1189) par katoļu ticības izplatīšanu somu zemēs. Ingrija un Votzeme ilgi bija strīdus teritorija starp Novgorodu un Zviedriju, Dāniju un Livoniju. 1221. gadā tajā siroja sakalieši un aizveda sev līdzi daudz gūstekņu.^[2] 1240. gadā to uz pāris gadiem iekaroja Livonijas ordenis un uzcēla pirmo Koporjes cietoksni. No 1617. gada ižoru zeme atradās Zviedrijas pakļautībā. Lielā Ziemeļu kara laikā to 1703. gadā iekaroja Krievija, nodibinot Ingermanlandes hercogisti, kas pastāvēja līdz 1708. gadam. Vēlāk Ingrija kļuva par vienu no Krievijas impērijas guberņām, vēlāk to pārdēvēja par Pēterburgas guberņu. 1897. gada Krievijas impērijas tautas skaitīšanā kā ižori tika uzskaitīti 21 700 cilvēki, bet 1959. gada PSRS tautas skaitīšanā tikai 1026. Līdz 1937. gadam Kingisepas rajonā pastāvēja Soikinas ižoru nacionālā ciema padome (Сойкинский ижорский национальный сельсовет), ko Lielā terora laikā likvidēja.

• Baltijas somi

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ižori.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)