|
Jaunutis
Jaunutis (lietuviešu: Jaunutis, baltkrievu: Яўнут, latīņu: Iwenynti; dzimis ap 1300. gadu, miris 1366. gadā) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls un pēc viņa nāves laikā no 1341. līdz 1345. gadam valdnieks Viļņas pilī kopā ar savu māti Jevnu. Pēc tam, kad viņa brāļi Aļģirds un Ķēstutis 1345. gadā izdzina Jaunuti no Viļņas, viņš kļuva par Zaslavļas kņazu. Vārda cilmePersonvārds "Jaunutis" ir cēlies no vārda "jaunas" ("jauns") – "jaunulis".[1] Pēc cita uzskata viņa vārds ir cēlies no viņa mātes vārda "Jevna" vai "Jaunė" ("jaunā") - "Jaunās dēls". Dzīvesgājums.jpg) Pēc kāda sena Lietuvas rokraksta tulkojuma latīņu valodā Jaunutis ir dzimis kā sava tēva Ģedimina ceturtais dēls [2] no viņa trešās laulības ar Polockas kņaza meitu Jevnu. Par viņa dzīves agrīno periodu nav saglabājušās nekādas ziņas.[3] Kad pirms savas nāves 1341. gadā Ģedimins sadalīja savus valdījumus saviem septiņiem dēliem kā dalienas kņazistes, Jaunutis kopā ar savu mātu turpināja valdīt Viļņas pilī. Kaut arī vairums vēsturnieku viņu dēvē par Lietuvas dižkunigaiti, tam nav atrasts neviens autentisks apstiprinājums, iespējams, ka reāla vara viņam bija tikai Aukštaitijas zemē. Pēc Ģedimina atraitnes Jevnas nāves 1344. gadā viņa brāļi Aļģirds un Ķēstutis noslēdza savienību pret Jaunuti un viņu atbalstošo Narimantu un 1345. gada ziemā Ķēstutis ieņēma Viļņu. Jaunutim kā atkāpšanās tiesa tika piešķirta Zaslavļas pils netālu no Minskas, tomēr viņš aizbēga pie sava māsasvīra un Aļģirda sāncenša Maskavijas kņaza Simeona Ivanoviča Lepnā (Симеoн Иоаннович Гордый, valdīja 1340-1353).[4] Maskavā viņš 1345. gada novembrī tika kristīts kā Ivans.[5] Nesaņēmis gaidīto atbalstu no Maskavijas, Jaunutis 1347. gadā pakļāvās dižkunigaitim Aļģirdam un līdz mūža beigām valdīja kā viņa vasalis Zaslavļas kņazistē. Miris 1366. gadā, kad viņa vārds pēdējo reizi rakstīts Lietuvas kņazu līgumā ar Polijas karali. Jaunuta bērni
Atsauces
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.jpg)
