Josts Gipperts

Josts Gipperts Jost Gippert Personīgā informācija Dzimis 1956. gada 12. martā (68 gadi) Hattingena, Ziemeļreina-Vestfālene, Vācija

Zinātniskā darbība Zinātne valodniecība Darba vietas Frankfurtes Gētes universitātes Empīriskās valodniecības institūts Akadēmiskais amats profesors Alma mater Marburgas Universitāte Berlīnes Brīvā Universitāte

Josts Gipperts (vācu: Jost Gippert, dzimis 1956. gada 12. martā) ir vācu valodnieks, kaukāziologs, autors un salīdzinošās valodniecības profesors Frankfurtes Gētes universitātes Empīriskās valodniecības institūtā.^[1] Dzimis Vincnīdervenigernā, mūsdienu Hattingenā.

1972. gadā Gipperts absolvēja Leibnica ģimnāziju Esenē, Vācijā. No 1972. līdz 1977. gadam studēja salīdzinošo valodniecību un Austrumu studijas (indoloģiju, japānistiku, sinoloģiju) Marburgas Universitātē un Berlīnes Brīvā Universitātē.^[2] 1977. gadā ieguva doktora grādu, pētot darbības vārdu nenoteiksmes formu veidošanu indoeiropiešu valodās. No 1977. līdz 1990. gadam strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku un docētāju vairākās universitātēs: Berlīnē, Vīnē un Zalcburgā. 1991. gadā, paralēli darbam par zinātnisko asistentu austrumu datorlingvistikā, Gipperts ieguva habilitētā doktora grādu Bambergas Universitātē. Disertācijas pētījums bija veltīts irāņu valodas aizguvumiem armēņu un gruzīnu valodā.

1994. gadā Gipperts kļuva par salīdzinošo valodniecības profesoru Gētes Universitātē Frankfurtē. Gipperts ir Gruzijas Zinātņu akadēmijas loceklis (kopš 1996. gada), kā arī Berlīnes-Brandenburgas Zinātņu un mākslu akadēmijas Valodas centra loceklis (kopš 2007. gada).

1997. gadā viņam tika piešķirts Sulkhanas Saba Orbeliani universitātes goda profesora tituls Tbilisi, Gruzijā. 2009. gadā Gipperts kļuva par Ivane Javakhišvili universitātes (Tbilisi) goda doktoru, un 2013. gadā — par Šota Rustaveli universitātes (Batumi) goda profesoru.

Gipperta pētniecisko interešu lokā bijušas indoeiropiešu valodas, to vēsture un etimoloģija, kā arī vispārējās valodniecības tipoloģija, īpaši Kaukāza valodu studijas. Viņa vadībā tika īstenoti vairāki starptautiski pētniecības projekti. Gipperts nodarbojies ar vēsturisko valodniecību, valodniecības tipoloģiju, digitalizēto korpuslingvistiku, multimediju valodām un digitalizēto rokrakstu analīzi.

Gipperts ir TITUS (Tēzaura indoģermāņu teksti un mutvārdu valoda)^[3] projekta izveidotājs un vadītājs. Šis projekts aizsākts 1987. gadā, un tā mērķis ir padarīt digitāli pieejamus tekstuālos materiālus no dažādām indoeiropiešu un tām radniecīgām valodām. 1999. gadā Gipperts aizsāka ARMAZI projektu (Kaukāza valodas un kultūras: elektroniskā dokumentācija),^[4] kura mērķis ir apkopot plašu materiālu par Kaukāza valodām. Savāktie materiāli izveidoja daļu no Gruzijas Nacionālā korpusa.

Kopš 2010. gada Gipperts vadījis valodniecības centru ar nosaukumu ”Digitālās humanitārās zinātnes federālajā zemē Hesenē: Tekstuālā korpusa integrālā apstrāde un analīze”, kas ietilpst "Federālajā Zinātniskās attīstības un ekonomiskās izcilības stiprināšanas" projektā. Šajā projektā centrs sadarbojas ar Gētes Universitāti Frankfurtē, Darmštates Tehnisko universitāti un Gētes muzeju Frankfurtē.

• 1995-1998 (DFG): Avesta and Rigveda: Electronic Analysis
• 1995-1999 (INTAS): The Georgian Verbal System
• 1999-2002 (Volkswagen Foundation, EUR 117,900): Caucasian Languages and Cultures: Electronic Documentation
• Kopš 2000 (DFG): Graduate School “Types of Clauses: Variation and Interpretation”
• 2002-2006 (Volkswagen Foundation, EUR 167,800): Endangered Caucasian Languages in Georgia
• 2003-2007 (Volkswagen Foundation): Palimpsest Manuscripts of Caucasian Provenience
• 2005-2009 (INTAS): Georgian Gospels
• 2005-2007 (Volkswagen Foundation, EUR 189,000): The Linguistic Situation in modern-day Georgia^[5]
• 2008-2014 (DFG, EUR 240,000): Old German Reference Corpus
• Since 2008 (BMBF): German Language Resource Infrastructure
• 2009 (Volkswagen Foundation, EUR 400,000): Aché Documentation Project
• Kopš 2009 (DFG/NEH, EUR 96,000): RELISH (Rendering Endangered Languages Lexicons Interoperable Through Standards Harmonization)
• Kopš 2009 (Volkswagen fonds): Gruzijas Palimpsest manuskripti
• 2010 (Google Inc., US$49,600): Corpus Caucasicum
• Kopš 2011 (HMWK, EUR 3,792,000): LOEWE Research Unit “Digital Humanities — Integrated Processing and Analysis of Text-based Corpora”
• Kopš 2011 (Volkswagen Foundation, EUR 299,600): Khinalug dokumentācijas projekts
• Kopš 2011 (DFG): Nosacījuma teikumi: tipoloģisks skatījums
• Kopš 2012 (Volkswagen Foundation, EUR 390,400): Gruzijas Nacionālais korpuss

• 1977: The syntax of infinitival formations in the Indo-European languages. (Europäische Hochschulschriften, 21/3), 360 pp.; Frankfurt, Bern, Las Vegas: Lang 1978. Dissertation
• 1990: Iranica Armeno-Iberica. A study of Iranian loan words in Armenian and Georgian, 451 + 389 pp.; Vienna: Austrian Academy of Sciences 1993. Inaugural dissertation.
• 2007: Gippert, Jost / Sarjveladze, Zurab / Kajaia, Lamara: The Old Georgian Palimpsest Codex Vindobonensis georgicus 2, edited by Jost Gippert in co-operation with Zurab Sarjveladze and Lamara Kajaia, 368 pp.; Turnhout: Brepols 2007.
• 2008: Gippert, Jost / Schulze, Wolfgang / Aleksidze, Zaza / Mahé, Jean-Pierre: The Caucasian Albanian Palimpsests of Mount Sinai, 2 vols., XXIV + 530 pp.; Turnhout: Brepols 2009.
• 2010: Gippert, Jost / Schulze, Wolfgang / Aleksidze, Zaza / Mahé, Jean-Pierre: The Caucasian Albanian Palimpsests of Mount Sinai. Vol. III: The Armenian Layer, edited by Jost Gippert., 220 pp.; Turnhout: Brepols 2010.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Josts Gipperts.
• Josta Gipperta mājaslapa