Kantrimūzika

Kantrimūzika (angļu: country music — 'lauku mūzika') ir mūzikas žanrs, kura pamatā ir dažādu tautas mūzikas stilu sajaukums, kas radies ASV dienvidu štatos, galvenokārt Tenesī un Teksasā. Kā patstāvīgs mūzikas stils tā kļuva 1940. gados. Saplūstot ar rokenrolu, 1950. gados izveidojās rockabilly mūzikas stils.

Kantrimūzika sakņojas gan ķeltu, gan Amerikas pamatiedzīvotāju tautas mūzikā, ko ietekmēja blūzs un gospeļi. Instrumentu klāstā tolaik bija gan īru vijole, gan itāļu mandolīna, spāņu ģitāra un afrikāņu bandžo. Dažādu tautību mūziķiem, savstarpēji sadarbojoties, radās unikāla mūzika.

Līdz 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem šo mūziku nievājoši dēvēja par hillbilly. ApzīmējumsJēdzienu country music sāka lietot tika plaši lietots septiņdesmitajos gados, līdz ar šo laika perioda kantri un vesterna mūzikas stilus sāka vienu no otrā nodalīt.

• Tiek dziedātas: bāru dziesmas (honky-tonk), dziesmas par savstarpējām un ģimenes attiecībām, par neizdevušos mīlestību un mīlas dziesmas (balādes), tā sauktā hill mūzika jeb blūgrāss (bluegrass).
• Stils: uzsvars tiek likts uz dziesmām, mazāk instrumentālo mūziku/izņemot blūgrāss/mūsdienu kantri (contemporary country) tiek izmantotas bungas un elektriskās ģitāras.
• Ietekmējusi: skotu un īru tautas mūzika, honky-tonk, blūgrāss, mūsdienu poprokenrols (contemporary pop rock and roll).

Pazīstamākās Latvijas katrimūzikas grupas ir Apvedceļš, Sestā jūdze, Dakota, Klaidonis un Zelta Kniede.

• Kantrimūzikas portāls