|
Kornēlijs Veidnieks
Kornēlijs Veidnieks (līdz 1940. gadam — Veitmanis; 1899. gada 31. marts — 1942. gada 12. janvāris) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas iekšlietu ministrs (1939—1940). DzīvesgājumsKornēlijs Veitmanis piedzima 1899. gada 31. martā Rāmuļu pagasta "Dumpuros" (tagad Vaives pagasts). Absolvēja Vaives pamatskolu un Cēsu pilsētas skolu. Pēc tam pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja kara slimnīcā un mācījās.[1] Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā nosūtīts uz Galīcijas fronti. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas atgriezās Latvijā.[2] 1919. gada janvārī piedalījās Cēsu rotas organizēšanā. Pēc neilga laika krita Padomju Latvijas armijas gūstā, kur pavadīja vairākus mēnešus. Pēc atbrīvošanas atgriezās dienestā un piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās. Demobilizējās 1922. gadā.[1] 1924. gadā kļuva par Cēsu cietuma priekšnieka palīgu un 10. Cēsu aizsargu pulka rotas komandieri.[3] 1934. gada jūlijā kļuva par Tieslietu ministrijas kriminālpolitiskā departamenta direktoru.[1] 1939. gada janvārī kļuva par iekšlietu ministru, nomainot amatā Vili Gulbi. 1940. gadā nomainīja uzvārdu uz Veidnieks. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 19. jūnijā zaudēja amatu valdībā.[3] Tā paša gada jūlijā izsūtīts uz Kirovas pilsētu PSRS, kur tika pratināts. Pēc Vācijas iebrukuma PSRS Veidnieku izsūtīja uz Vjatlagu.[4] Miris 1942. gada 12. janvārī.[3]
Atsauces
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
