|
Māris Gailis
Māris Gailis (dzimis 1951. gada 9. jūlijā Rīgā) ir latviešu inženieris, uzņēmējs un bijušais politiķis. Bijušais Latvijas Ministru prezidents, šajā amatā bijis no 1994. gada septembra līdz 1995. gada decembrim. Valda Birkava Ministru kabinetā bija valsts reformu ministrs. Andra Šķēles valdībā bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Latvijas ceļa sastāvā ievēlēts 5. un 6. Saeimā. No 2001. līdz 2003. gadam ar jahtu "Milda" apceļojis pasauli. DzīvesgājumsDzimis 1951. gadā Rīgā Valentīna un Elzas Gaiļu ģimenē.[1] No 1958. līdz 1969. gadam mācījās Rīgas 1. vidusskolā, pēc tam studēja Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē (1969—1971). Pēc studiju pārtraukšanas dienēja Padomju armijas tanku daļā Baltkrievijā. 1973. gadā atsāka studijas Inženiermehānikas fakultātē, ko absolvēja 1978. gadā, līdztekus strādāja par vecāko iekārtu inženieri Rīgas mēbeļu fabrikā "Teika". No 1979. līdz 1983. gadam M. Gailis strādāja Latvijas PSR Kokapstrādes rūpniecības ministrijā par galveno enerģētiķi, no 1983. līdz 1985. gadam — par Meža, papīra un kokapstrādes rūpniecības darbinieku arodbiedrības centrālās komitejas galveno darba tehnisko inspektoru. No 1985. līdz 1987. gadam vadīja Video nodaļu Latvijas PSR Valsts kinematogrāfijas komitejā un izveidoja "Rīgas videocentru", kurā strādāja par direktoru no 1987. līdz 1990. gadam.[2] Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā sākās Māra Gaiļa karjera valsts pārvaldē, viņš strādāja par ģenerāldirektoru Latvijas Republikas Ministru padomes Ārējo ekonomisko sakaru departamentā (no 1990. gada), tad pārgāja uz Ārlietu ministriju, kur līdz 1992. gada septembrim strādāja par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vietnieku ekonomiskajos jautājumos. No 1992. līdz 1993. gadam M. Gailis bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.[3] Politiskā darbībaNo 1976. līdz 1989. gadam M. Gailis bija PSKP biedrs. 1992. gada beigās M. Gailis ar domubiedriem izveidoja labēji liberālo politisko partiju "Latvijas Ceļš". 1993. gadā Māri Gaili no "Latvijas Ceļa" saraksta ievēlēja par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā viņš bija valsts reformu ministrs un Ministru prezidenta biedrs. 1994. gada augustā Māra Gaiļa kandidatūru izvirzīja Ministru prezidenta amatam. 1994. gada 15. septembrī Saeima apstiprināja Māra Gaiļa valdību, kas turpināja darbu līdz 1995. gada decebrim. 1994. gadā, pēc Ģirta Valda Kristovska demisijas, viņš pildīja arī iekšlietu ministra pienākumus, bet 1995. gadā, pēc Jāņa Arveda Trapāna demisijas, viņš bija arī aizsardzības ministrs. 1995. Saeimas vēlēšanās M. Gaili ievēlēja par 6. Saeimas deputātu. 1995. gadā Andra Šķēles valdībā Māris Gailis bija Ministru prezidenta biedrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. 1996. gadā viņš paziņoja par aiziešanu no politikas, atstāja ministra amatu, nolika deputāta mandātu un pievērsās uzņēmējdarbībai. 2006. gadā izstājies no partijas "Latvijas Ceļš". UzņēmējdarbībaPēc aiziešanas no politikas Māris Gailis bija AS "Līvānu stikls" un VAS "Latvijas Pasts" uzraudzības padomju loceklis, AS "Latvijas gāze" uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī darbojās SIA "LatRosTrans". Līdz 2004. gadam — SIA "Tax Free Shopping" valdes priekšsēdētājs, AS "Ventspils nafta" padomes loceklis, AS "Latvijas kuģniecība" uzraudzības padomes priekšsēdētājs (iecelts 2009. gadā), SIA "Ziemeļzunds" valdes priekšsēdētājs, SIA "Māris Gailis un partneri" valdes priekšsēdētājs, SIA "MG nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs. Māris Gailis nodarbojās ar nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu,[4] izveidoja restorānu "Ģipša fabrika" un Ķīpsalas rindu mājas. 2011. gadā izveidoja mākoņdatošanas tehnoloģiju uzņēmumu SIA "VESet", kurā bija valdes loceklis. Sabiedriskie amatiBijis vairāku Latvijas valsts oficiālo delegāciju vadītājs, ASV prezidenta Bila Klintona vizītes Latvijā organizācijas komitejas priekšsēdētājs. Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis (1996—2000). Bijis Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents (1996—2006), pašreiz — goda prezidents.[5] Bijis vairāku biedrību valdes priekšsēdētājs, tai skaitā biedrība "Burinieks", biedrība "Žaņa Lipkes memoriāls", Rīgas Riharda Vāgnera biedrība.[6] Radošie projekti1976. gadā uzbūvējis vienu no pirmajiem vējdēļiem Latvijā, ar ko piedalījies pirmajā vindsērfinga regatē Ķīšezerā.[7] 1985. gadā veidojis Latvijas PSR kultūras paviljonu Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā. Starptautiskā kino foruma "Arsenāls" rīcības komitejas direktors (1986—2011). Kopā ar Augustu Sukutu nodibinājis starptautisko kinofestivālu "Arsenāls", kura pirmā skate notika 1988. gadā.[8] Vadījis jahtas "Milda" ekspedīciju apkārt pasaulei. 2001. gada 9. jūlijā, savā 50. dzimšanas dienā, ar jahtu "Milda" (21 m garu un 50 tonnas smagu divmastu šoneri) devās braucienā apkārt pasaulei, kas ilga divus gadus. 2003. gada 22. aprīlī pēc ceļojuma aptuveni 40 000 jūras jūdžu garumā un vairāk nekā 30 valstu apmeklēšanas "Milda" ieradās Ventspils ostā.[9] 2005. gadā izveidoja nevalstisko organizāciju "Žaņa Lipkes memoriāls". 2008. gadā Ķīpsalā ielikts pamatakmens Žaņa Lipkes memoriāla (arhitekte Zaiga Gaile) būvniecībai, kas pabeigta 2012. gadā.[10] Saistībā ar šo projektu Mārim Gailim kopā ar sievu Zaigu Gaili tika piešķirta Rīgas domes balva "Gada rīdzinieks 2013". Grāmatas
ĢimeneSieva Zaiga Gaile, arhitekte. Bērni: Iveta Leinasare, Agnese Irbe-Gaile, Gatis Gailis, Mārtiņš Gailis. 11 mazbērni. Atsauces
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
