|
Miervaldis Ozoliņš
Miervaldis Ozoliņš (dzimis 1922. gada 17. martā Rīgā, miris 1999. gada 8. maijā Rīgā) bija latviešu aktieris, kas strādāja Dailes teātrī. DzīvesgājumsM. Ozoliņš mācījās Rīgas Tautas konservatorijā (1937-1941) un Latvju drāmas ansambļa studijā (1940-1942). H. Ibsena lugas "Brands" iestudējumā Latvju drāmas ansamblī atveidoja Ārsta lomu (1943). No 1944. līdz 1951. un no 1956. līdz 1991. gadam Dailes teātra aktieris. Bijis precējies ar tulkotāju Maiju Silmali. 1951. gadā apcietināts par darbošanos t.s. "franču grupā", no 1951. līdz 1956. gadam izcietis ieslodzījumu soda nometnēs Intā un Vorkutā, KPFSR.[1] Pēc atgriešanās no apcietinājuma piedalījies Leļļu teātra izrāžu veidošanā. Atveidojis galvenokārt raksturlomas, viņa tēliem raksturīga smalka humora izjūta. Darbojies arī kā režisors, veidojis iestudējumus Dailes teātrī (M. Birzes "Baznīcas kalnā", 1981, Bruno Saulīša "Marta īdas", 1983). Piedalījies kinofilmās "Mērnieku laiki" (1968), "Salātiņš" (1971), "Piejūras klimats" (1974), "Ilgais ceļš kāpās" (1981) un "Fronte tēva pagalmā" (1984).[2] Bijis grima mākslas un aktiermeistarības pasniedzējs Dailes teātra aktieru studijā, Rīgas horeogrāfijas vidusskolā u.c. mācību iestādēs. Piedalījies Latvijas televīzijas bērnu raidījumos.[3] Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1990). 1999. gadā viņam piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija. Pēc M. Ozoliņa nāves tika publiskota ziņa, ka viņš, iespējams, bijis dzejnieka Raiņa un viņa mīļākās Olgas Kliģeres ārlaulības bērns, kas tūlīt pēc piedzimšanas nodots audžuvecākiem un uzaudzis sētnieka Kārļa Ozoliņa un bērnu apģērbu šuvējas Anetes Ozoliņas ģimenē, saņemot finansiālu atbalstu.[4] Nozīmīgākās lomas Dailes teātrī
Atsauces
Ārējās saites
|
||||||||||||||
