Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors). No ķīmiskajiem oksidētājiem visspēcīgākais ir fluors, kuru var iegūt tikai, elektrolizējot fluorīdu kausējumus (neskaitot dažas eksotiskas ķīmiskas metodes). Izmantojot elektrolīzi, uz anoda var oksidēt gandrīz jebkuru vielu, ja vien elektroda potenciāls ir pietiekami liels.
Izplatītākie oksidētāji
Oksidētājs
|
Atbilstošā pusreakcija
|
Reakcijas produkti
|
O2, skābeklis
|
O2 + 4e− → 2O2−
|
Ūdens, CO2, dažādi citi oksīdi
|
O3, ozons
|
|
Dažādi, ieskaitot ketonus un aldehīdus (organiskās reakcijās)
|
Peroksīdi
|
2O− + 2e− → 2O2−
|
Ūdens, dažādi citi oksīdi
|
Hal2, halogēni (fluors, hlors, broms, jods)
|
Hal2 + 2e− → 2Hal−
|
Halogenīdi (fluorīdi, hlorīdi, bromīdi, jodīdi)
|
ClO−, hipohlorīti
|
|
Hlorīdi, Cl−
|
ClO3−, hlorāti
|
ClO3− + 6H+ + 6e− → Cl− + 3H2O
|
Hlorīdi, Cl−
|
HNO3, slāpekļskābe
|
N5+ + 8e− → N3− (atšķaidīta, ar aktīviem metāliem)
N5+ + 3e− → N2+ (atšķaidīta, ar pārejas metāliem vai koncentrēta, ar aktīviem metāliem)
N5+ + e− → N4+ (koncentrēta, ar pārejas metāliem)
|
Amonjaks NH3, amonija sāļi NH4+
Slāpekļa(II) oksīds, NO
Slāpekļa dioksīds, NO2
|
H2SO4, koncentrēta sērskābe
|
S6+ + 2e− → S4+ (ar nemetāliem un pārejas metāliem)
S6+ + 6e− → S0 (ar aktīviem metāliem)
S6+ + 8e− → S2− (ar aktīviem metāliem)
|
Sēra dioksīds SO2, sulfīti
Sērs S
Sērūdeņradis H2S, sulfīdi
|
Sešvērtīgā hroma savienojumi (hromāti, dihromāti, hroma trioksīds)
|
Cr6+ + 3e− → Cr3+ jeb Cr2O72− + 14H+ + 6e− → 2Cr3+ + 7H2O
|
Cr3+ (trīsvērtīgā hroma savienojumi)
|
MnO2, mangāna dioksīds
|
Mn4+ + 2e− → Mn2+
|
Mn2+ (divvērtīgā mangāna savienojumi)
|
MnO4−, permanganāti
|
Mn7+ + 5e− → Mn2+ (skābā vidē)
jeb MnO4− + 8H+ + 5e− → Mn2+ + 4H2O
Mn7+ + 3e− → Mn4+ (neitrālā vidē)
Mn7+ + e− → Mn6+ (stipri sārmainā vidē)
|
Mn2+ (divvērtīgā mangāna savienojumi)
MnO2, mangāna dioksīds
MnO42-, manganāti
|
Metālu katjoni un ūdeņraža jons H+
|
Men+ + ne− → Me0
2H+ + 2e− → H2
|
Me0, brīvi metāli
Ūdeņradis H2
|
Literatūra
- N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 235. lpp.
|