Pjasti (poļu: Piastowie, vācu: Piasten) ir poļu pirmā valdnieku dinastija. Valdījuši no neatkarīgas Polijas valsts nodibināšanas līdz 1370. gadam. Līdz 1526. gadam valdīja Mazovijā, bet līdz 1675. gadam — Silēzijā.
Leģenda vēstī, ka Pjasti cēlušies no leģendārā Lielpolijaspoļānu zemnieka Pjasta, kurš sāka valdīt Gņezno apkārtnē. Pjasts pirmoreiz pieminēts Galla Anonīma rakstos 1113. gadā.
Ap Poznaņu un Gņezno veidojās pirmā Polijas valsts. Kad Polija XII - XIII gs. piedzīvoja sadrumstalotības periodu, par atsevišķo kņazistu valdniekiem pēc nerakstīta likuma tika atzīti Pjastu dinastijas pārstāvji.
Īsu brīdi (1003-1004) Pjastu dinastijas pārstāvis (Boļeslavs I) bijis arī Čehijas karalis.
Kaut arī visi Pjasti apzinājās savu radniecību, pats jēdziens ir XVII gs. vēsturnieku radīts, pamatojoties uz Silēzijas vēstures izpēti.
