Rites pagasts

Rites pagasts
Novads:	Jēkabpils novads
Centrs:	Cīruļi
Kopējā platība:[1]	97,9 km2
• Sauszeme:	94,8 km2
• Ūdens:	3,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	445
Blīvums (2024):	4,7 iedz./km2
Rites pagasts Vikikrātuvē

Rites pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Lietuvas pierobežā. Robežojās ar sava novada Saukas un Elkšņu pagastiem, Aizkraukles novada Neretas pagastu, kā arī Lietuvas Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona Jodupes un Roķišķu lauku seniūnijām.

Atrodas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī. Augstākā vieta - Kapu kalns (145 vjl.).

• Dienvidsusēja
  • Salāte
    • Rites strauts

Pagasts ziemeļos robežojas ar Saukas ezeru, taču ezers nav pagasta teritorijā. Lielākie ezeri pagasta teritorijā:

• Viņaukas ezers (124 ha)
• Krīgānu ezers (61,5 ha)
• Ilzu ezers - uz robežas ar Lietuvu

• Sargūnas ezers
• Medenes purvs
• Čirkūnu purvs

1920. gada zemes reformas gaitā Kroņa-Susējas (Krons-Szußei) muižu sadalīja 18 vienībās 197 ha platībā, Rites pusmuižu (Rittenhof) 10 vienībās 173 ha platībā, Mālamuižu (Mahlemuische) 13 vienībās 120 ha platībā, bet Cīruļu pusmuižu (Zirulischek) sadalīja 2 vienībās 39 ha platībā.^[4] Atbilstoši Latvijas-Lietuvas robežas nospraušanas šķīrējtiesas lēmumam 1921. gadā Ilzu pagasta daļu ar Ilzes muižu (Ilsenberg) pievienoja Lietuvai. 1923. gadā Latvijai palikušo Ilzu pagasta daļu pievienoja Kroņa-Susējas pagastam.^[5] 1925. gadā Kroņa-Susējas pagastu pārdēvēja par Rites pagastu. 1935. gadā Jēkabpils apriņķa Rites pagasta platība bija 81,8 km² un tajā dzīvoja 1395 iedzīvotāji.^[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Apšukalna un Rites ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rites ciems ietilpis Neretas (1949-1956) un Jēkabpils (1956-2009) rajonos. Rites ciemam 1956. gadā pievienots likvidētais Apšukalna ciems, 1975. gadā - daļa Elkšņu un Lones ciemu teritorijas, bet daļu padomju saimniecības «Suseja» teritorijas pievienoja Elkšņu ciemam.^[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rites pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viesītes novadā. 2021. gadā Viesītes novadu iekļāva Jēkabpils novadā.

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[8]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Cīruļi (pagasta centrs), Rite, Kacīte.

• Andrievs Ezergailis (1930—2022) — ASV latviešu vēsturnieks

Šī sadaļa jāpapildina.

Šī sadaļa jāpapildina.

• Stupeļu kalns

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Jēkabpils novads Pilsētas Aknīste Jēkabpils Viesīte Pagasti Aknīstes pagasts Asares pagasts Atašienes pagasts Ābeļu pagasts Dignājas pagasts Dunavas pagasts Elkšņu pagasts Gārsenes pagasts Kalna pagasts Krustpils pagasts Kūku pagasts Leimaņu pagasts Mežāres pagasts Rites pagasts Rubenes pagasts Salas pagasts Saukas pagasts Sēlpils pagasts Variešu pagasts Viesītes pagasts Vīpes pagasts Zasas pagasts

Vēsturiskā administratīvā piederība s d l Viesītes novads (2009—2021) Elkšņu pagasts Rites pagasts Saukas pagasts Viesīte Viesītes pagasts s d l Jēkabpils rajons Pilsētas Jēkabpils • Aknīste • Viesīte Lauku teritorijas Aknīstes lauku teritorija • Viesītes lauku teritorija Pagasti Asares pagasts • Atašienes pagasts • Ābeļu pagasts • Dignājas pagasts • Dunavas pagasts • Elkšņu pagasts • Gārsenes pagasts • Kalna pagasts • Krustpils pagasts • Kūku pagasts • Leimaņu pagasts • Mežāres pagasts • Rites pagasts • Rubenes pagasts • Salas pagasts • Saukas pagasts • Sēlpils pagasts • Variešu pagasts • Vīpes pagasts • Zasas pagasts s d l Jēkabpils apriņķis Pilsētas Gostiņi[1] Jaunjelgava Jēkabpils Krustpils[1] Pļaviņas[2] Viesīte Pagasti Ābeļu pagasts Aiviekstes pagasts[1] Biržu pagasts Daudzeses pagasts Dignājas pagasts Elkšņu pagasts Krustpils pagasts[1] Mazzalves pagasts Medņu pagasts[1] Mēmeles pagasts Neretas pagasts Pļaviņu pagasts[2] Rites pagasts Saukas pagasts Seces pagasts Sēlpils pagasts Sērenes pagasts Slates pagasts Sunākstes pagasts Vārnavas pagasts Viesītes pagasts Vīpes pagasts[1] Zalves pagasts Zasas pagasts Ciemi Nereta [1] pievienots 1941. gadā no Daugavpils apriņķa; [2] pievienots 1941. gadā no Rīgas apriņķa