Sevilja

Sevilja
Pilsēta
Sevilla
Karogs Ģerbonis
Sevilja Rādīt kartē "Spānija" Sevilja Rādīt kartē "Andalūzija"
Koordinātas: 37°22′38″N 5°59′13″W / 37.37722°N 5.98694°W / 37.37722; -5.98694Koordinātas: 37°22′38″N 5°59′13″W / 37.37722°N 5.98694°W / 37.37722; -5.98694
Valsts	Spānija
Autonomais apgabals	Andalūzija
Province	Seviljas province
Dibināta	8.—10. gs.p.m.ē.
Platība
• Pilsēta	140 km2
Iedzīvotāji (2024)[1]
• Pilsēta	687 488
• blīvums	4 932,6/km²
• urbānā teritorija	1 107 000
• aglomerācija	1 519 639
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	41001-41080
Mājaslapa	www.sevilla.org
Sevilja Vikikrātuvē

Sevilja^[2][3][4] jeb Seviļa^[5][4] (spāņu: Sevilla) ir pilsēta Spānijas dienvidos, Gvadalkiviras upes krastos. Andalūzijas un Seviljas provinces galvaspilsēta. Sevilja ir Spānijas dienvidu kultūras, mākslas un finanšu centrs.

Sevilja slavena ar flamenko mūziku, saldumiem (polvorones, mantecados, pestiños, Roscos fritos, magdalenas, yemas de San Leandro, Tortas de Aceite) un Svētās nedēļas svētku procesijām.

Seviljā 1881. gadā konstatēja Eiropas gaisa temperatūras maksimumu +50 grādu pēc Celsija (mūsdienās apšaubīts).

Romiešu laikā šeit bija viens no Hispania Baetica provinces centriem Hispāle (Hispalis). Tuvumā atradās otrs liels centrs — Itālika (Italica, mūsdienās Santiponce), kur tika izvietoti atvaļināti romiešu leģionāri.

711. gadā pilsētu no vandaļiem atkaroja mauri un nosauca par Išbīliju (إشبيلية), no kā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums.

1248. gadā pilsētu ieņēma Kastīlijas karalis Fernando III, un kopš tā laika tā ir kristiešu rokās.

Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja XVI un XVII gadsimtā, kad tā kļuva par galveno Spānijas jūras ostu (kaut arī atrodas diezgan dziļi iekšzemē, Sevilja ir tikai 7 m virs jūras līmeņa, un līdz Gvadalkiviras aizsērēšanai to izmantoja kuģošanai, pilsēta bija jūras osta). Caur pilsētu notika sudraba un citu Amerikas bagātību tirdzniecība. Caur Seviljas ostu 1585. gadā eiropieši iepazina šokolādi. Sevilja kļuva par vienu no Spānijas mākslas centriem (Seviljas skola).

Vēlāk pilsētas nozīme mazinājās, jo to izkonkurēja no angļiem atkarotā Kadisa Atlantijas okeāna krastā, kā arī, bēgot no inkvizīcijas, Sevilju pameta 30 000 mauru amatnieku.

Napoleona iebrukuma laikā Sevilja bija viens no galvenajiem spāņu pretošanās centriem.

1992. gadā Seviljā notika Pasaules izstāde EXPO.

• Seviljas Alkazars (Reales Alcázares) (1364) — mauru laikā celta Spānijas karaļa pils
• Indiju Galvenais arhīvs (Archivo General de Indias) — Amerikas evaņģelizācijas un iekarošanas dokumentu krātuve
• Seviljas katedrāle (Catedral de Sevilla) (1401—1519) — lielākā viduslaiku gotiskā katedrāle pasaulē, kas celta pārbūvējot mošeju.
• Zelta tornis (Torre del Oro) (XIII gs) — mauru celts pilsētas sargtornis

Seviljā vai tās apkārtnē dzimuši:

• Adriāns (Publius Aelius Traianus Hadrianus) (76—138) — Romas imperators (117—138)
• Visente Aleiksandre (Vicente Aleixandre) (1898—1984) — dzejnieks, 1977. gada Nobela prēmijas ieguvējs
• Gustavo Adolfo Bekers (Gustavo Adolfo Bécquer) (1836—1870) — dzejnieks
• Huans Belmonte (Juan Belmonte) (1892—1962) — matadors
• Felipe Gonsaless (Felipe González) (1942) — politiķis, Spānijas premjerministrs (1982—1996)
• Bartolomē de Laskasass (Bartolomé de Las Casas) (1484—1566) — priesteris, indiāņu aizstāvis
• Antonio Mačado (Antonio Machado) (1875—1939) — dzejnieks
• Bartolomē Estebans Muriljo (Bartolomé Esteban Murillo) (1618—1682) — gleznotājs
• Trajāns (Marcus Ulpius Nerva Traianus) (53—117) — Romas imperators (98—117)
• Djego Velaskess (Diego Velázquez) (1599—1660) — gleznotājs

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sevilja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)

Šis ar Spāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l