Sloņima

Sloņima Слонім, Слоним
Sv. Andreja baznīca Sloņimā
Karogs Ģerbonis
Sloņima
Koordinātas: 53°05′00″N 25°19′00″E / 53.08333°N 25.31667°E / 53.08333; 25.31667Koordinātas: 53°05′00″N 25°19′00″E / 53.08333°N 25.31667°E / 53.08333; 25.31667
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Grodņas apgabals
Rajons	Sloņimas rajons
Pilsētas tiesības	1532. gads
Iedzīvotāji (2024)[1]
• kopā	48 907
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	http://www.slonim.grodno-region.by/
Sloņima Vikikrātuvē

Sloņima (baltkrievu: Слонім, krievu: Слоним) ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā. Pie pilsētas - Baltkrievijas armijas kara bāze (11. gvardes mehanizētā brigāde). Uz ziemeļaustrumiem no pilsētas atrodas Krievijas radionavigācijas sistēmas CHAYKA raidītājs.

Rakstos pirmoreiz minēta 1252. gadā. Bija cīņu objekts starp Lietuvu un Kijivas Krievzemi, līdz 13. gadsimta beigās iekļāvās Lietuvas dižkunigaitijas valstī, vēlāk līdz Polijas Trešajai dalīšanai Sloņima bija Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569-1795) sastāvā. Īpaši Sloņima uzplauka starp 1631. un 1685. gadu, kad tajā notika Lietuvas seima sēdes. 18. gadsimta beigās Sloņima bija kņaza Mihala Kazimeža Ogiņska (Michał Kazimierz Ogiński, 1729-1800) rezidence. Ar Ogiņska gādību pie Sloņimas tika izbūvēts Ogiņska kanāls, kas savienoja Nemunas un Dņepras baseinus.

Pēc Polijas dalīšanām Sloņimu iekļāva Krievijas Impērijā (1795-1915), pēc Pirmā pasaules kara - Polijas (1921-1939) sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta ietilpa Baltkrievijas PSR un Ostlandes sastāvā. Pēc kara tā atkal atradās Baltkrievijas PSR (1944-1991).

Sloņima ir viena no britu kompānijas "Marks & Spencer" dibinātāja - Mihala Marksa (Michał Marks; 1859, 1863 vai 1864 – 1907) dzimtā pilsēta.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sloņima.
• Sloņima vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)

Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Baltkrievijas pilsētas Galvaspilsēta Minska Apgabala pakļautības pilsētas - apgabala centri Bresta Gomeļa Grodņa Mogiļeva Vitebska Citas apgabala pakļautības pilsētas Babruiska Baranaviči Novopolocka Pinska Žodzina Rajona pakļautības pilsētas - rajona centri Asipoviči Astravjeca Ašmjani Barisava Bihava Bjaroza Bjerazino Braslava Buda-Kašaļova Čačerska Čašņiki Čavusi Čerikava Červjeņa Dobruša Dokšici Drahičina Dubrovna Dzjaržinska Dzjatlava Hancaviči Haradoka Hlibokaje Hojņiki Horki Ivaceviči Ivanava Ivje Jeļska Kaļinkaviči Kemeņeca Kapiļa Kascjukoviči Kiravska Kļecka Kļičava Kļimaviči Kobrina Kričava Kruhlaje Krupki Lahojska Luņiņeca Ļahaviči Ļepjeļa Ļida Ļubaņa Maladzječna Malarita Marjina Horka Masti Mazira Mjadzela Mjori Mscislava Narovļa Navahrudaka Ņasviža Orša Pastavi Pjetrikava Polocka Pružani Rahačova Rečica Saļihorska Sjanno Slavharada Sloņima Slucka Smaļaviči Smarhoņa Starija Darohi Stoļina Stovbci Svislača Svjetlahorska Ščučina Šklova Talačina Uzda Valožina Vavkaviska Viļejka Vjerhņadzvinska Vjetka Žabinka Žitkaviči Žlobina Citas rajona pakļautības pilsētas Baraņa Bjarozavka Bjelaazjorska Davidharadoka Dzisna Faņipaļa Kosava Mikaševiči Novalukomļa Skidzeļa Turava Vasiļeviči Visokaje Zaslavje

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)