Sociālistiskā Darba Varonis

Sociālistiskā Darba Varonis
PSRS goda nosaukums (1938—1991)
Medaļa "Sirpis un āmurs"
Kopā apbalvoti: 20 613 cilvēki ^[1]

Sociālistiskā Darba Varonis (krievu: Герой Социалистического Труда) bija goda nosaukums Padomju Savienībā par sasniegumiem ekonomikas un kultūras jomā. Tas bija augstākās izcilības pakāpes apbalvojums. Statusa ziņā tas līdzinājās Padomju Savienības Varonim, tikai civilajā jomā.

Vēsture

Goda nosaukumu ieviesa 1938. gada 27. decembrī, kad Augstākās Padomes Prezidijs (APP) izdeva attiecīgu dekrētu. APP to piešķīra personām, kas parādījušas darba varonību, ar sevišķi izcilu novatorisku darbību devušas lielu ieguldījumu sabiedriskās ražošanas efektivitātes paaugstināšanā, veicinājušas PSRS tautas saimniecības, zinātnes un kultūras attīstību, padomju zemes varenības un slavas palielināšanos. Tāpat atņemt šo goda nosaukumu drīkstēja tikai APP. Sākotnēji personām, kuras ieguvušas Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukumu, piešķīra augstāko PSRS ordeni – Ļeņina ordeni un APP rakstu. Vēlāk, ar 1940. gada 22. maija APP lēmumu, papildus tika piešķirta zelta medaļa „Sirpis un āmurs”. Sociālistiskā Darba Varoņus, kuri turpināja gūt ārkārtīgus sasniegumus, apbalvoja ar otro „Sirpja un Āmura” zelta medaļu un viņu dzimtenē uzstādīja bronzas krūšutēlu. Trīskārtējiem Sociālistiskā Darba Varoņiem tika paredzēta bronzas krūšutēla izvietošana netālu no plānotās Padomju pils, taču tas tā arī netika īstenots, jo pils netika uzcelta. Medaļas dizaina autors bija A. Pomanskis.^[2]

Drīz pēc Polijas kampaņas beigām un Ziemas kara sākuma 1939. gada 20. decembrī šo apbalvojumu saņēma Josifs Staļins, tad ložmetēju dizaina izstrādātājs Vasīlijs Degtjarjovs 1940. gada 2. janvārī un deviņi ieroču dizaineri, to starpā bija Fjodors Tokarevs, Boriss Špitaļnijs, Nikolajs Poļikarpovs, Aleksandrs Jakovļevs, Jemeļians Bukovs un Vladimirs Kļimovs.

Līdz 1971. gada 1. septembrim goda nosaukumu bija saņēmuši 16 245 cilvēki (ieskaitot 4 497 sievietes), 105 (ieskaitot 25 sievietes) cilvēku saņēma divas vai vairākas „Sirpja un āmura” medaļas. Līdz 1988. gada 1. jūlijam goda nosaukumu bija saņēmuši 20 370 cilvēku, to skaitā 205 – divreiz un 16 – trīs reizes. Pēdējais goda nosaukumu piešķīra 1991. gada 21. decembrī.

Sociālistiskā Darba Varoņi Latvijas PSR

Pirmais godalgas saņēmējs Latvijas PSR bija Ernests Zēbergs (1948. gada 26. aprīlī), kas saņēma goda nosaukumu par sasniegumiem lauksaimniecības sfērā. Vienīgā persona, latviete, kas saņēmusi goda nosaukumu divas reizes, ir Marta Semule. Goda nosaukums abas reizes viņai piešķirts par sasniegumiem lauksaimniecībā.

№	Vārds, Uzvārds	Dzīves gadi	Goda nosaukuma piešķiršanas gads	Darbības sfēra	Darba vieta un/vai pienākumi^[3]	Sasniegumi, izgudrojumi, objekti, saistībā ar cilvēku
1	Emīlija Āboltiņa^[4]^[5]	1917–?	1966	Transports	Smiltenes 7. ceļu remonta un būvniecības pārvalde, remontstrādniece
2	Jēkabs Āboltiņš	1927—2006^[6]	1966	Lauksaimniecība	Austrumi, padomju saimniecība Valmieras rajonā, brigadieris un iecirkņa priekšnieks	Panākumi graudaugu un lopbarības kultūru audzēšanā, ražības kāpināšanā (1965. gadā — 35 c/ha graudaugu)
3	Pāvels Āboltiņš	1916—1981	1966	Rūpniecība	Rīgas mēbeļu kombināts, rūpnīca Rīgā, galdnieks	Piedalījies mēbeļu ražošanas rūpniecības tehnoloģijas pilnīgošanā
4	Andris Aboms	1938—1992^[7]	1973	Lauksaimniecība	Penkule, kolhozs Dobeles rajonā, traktorists
5	Andrejs Ādiņš^[4]^[5]	1908—1985^[8]	1966	Rūpniecība	Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvalde, rūpnīca Rīgā, atslēdznieks, racionalizators
6	Vladimirs Aleksejevs	1926—1963^[9]	1981
7	Alma Anstranga	1920–?	1958	Lauksaimniecība	Code, kolhozs Bauska rajonā, slaucēja	Augsti izslaukumi (1957. gadā — 4878 kg, 1958. gadā — 5322 kg piena no govs)
8	Uldis Auziņš	1933	1966	Lauksaimniecība	Burtnieki, padomju saimniecība Valmieras rajonā, traktorists
9	Jānis Avotnieks	1907–?	1966	Lauksaimniecība	Uzvara, kolhozs Ogres rajonā, teļkopis	Panākumi lopu audzēšanā (jaunlopu dzīvmasas pieaugums sasniedza 700 g dnn., telītes ganāmpulka atjaunošanai atbilda elites un elites rekorda kl.)
10	Jekaterina Balode^[4]^[5]	1898—1978	1969	Medicīna	Latvijas Centrālā baseina slimnīca, poliklīnika Rīgā, medicīnas māsa
11	Tatjana Barinova	1918–?	1960	Rūpniecība	Sarkanais kvadrāts, rūpnīca Rīgā, brigadiere	Piedalījusies jaunas apavu ražošanas metodes apgūšanā
12	Antons Bārtulis	1912–?	1959	Lauksaimniecība	Kaķenieki, padomju saimniecība Dobeles rajonā, brigadieris	Augsti rādītāji bekoncūku nobarošanā
13	Jevgeņija Beļčenko^[ru]	1928–	1966	Transports	Baltijas dzelzceļš, Daugavpils nod. operatore	Smagsvara vilcienu komplektēšanas un kravu pārvadāšanas metodes racionalizatore
14	Lilita Bērziņa	1903—1983	1978	Kultūra	Aktrise	Bertas Rūmnieces balva (1976) — par izcilu raksturlomas vai mātes lomas atveidojumu
15	Rita Bērziņa^[4]^[5]	1932–	1981	Transports	Rīgas preču stacijas konteineru laukuma kompleksā brigāde, vadītāja, racionalizatore
16	Augusts Bērziņš	1904—1980	1965	Rūpniecība	kolhoza Sarkanā bāka Ventspilī priekšsēdētājs
17	Ermijs Bieziņš	1915—1987^[10]	1971	Lauksaimniecība	2. lauku profesionāli tehniskā vidusskolas direktors Cēsu rajonā	Bieziņa vadībā skola izveidojās par vienu no labākajām lauku profesionāli tehniskajām skolām
18	Vsevolods Birkenfelds	1927–	1971	Rūpniecība	VEF, rūpnīca Rīgā, direktors	Birkenfelda vadībā izstrādāta un ieviesta augstražīga radiouztvērēju masveida raž. sistēma
19	Lilija Brangale	1913—2001^[11]	1965	Lauksaimniecība	Draudzība, kolhozs Stučkas rajonā, slaucēja	Panākumi slaucamo govju produktivitātes kāpināšanā
20	Alfrēds Briedis^[4]^[5]	dzim. 1902	1966	Lauksaimniecība	Cīņa, kolhozs Cēsu rajonā, priekšsēdētājs
21	Jānis Buls	1927—1981	1966	Lauksaimniecība	Ezerciems, kolhozs Rīgas rajonā, brigadieris	Sasniegumi kartupeļu audzēšanā (1960.—1965. g. vidēji 180 c/ha)
22	Voldemārs Bušs	1918–	1960	Rūpniecība	VEF, rūpnīca Rīgā, instrumentu atslēdznieks	Novators; konstruējis radio un telefonu raž. automatizācijas ierīces, piedalījies tehn. procesu pilnveidošanā
23	Vasilijs Butusovs	1912—1983	1959	Transports	Rīgas lokomotīvju depo, Rīgā, mašīnists	Ierosinājis palielināt lokomotīves starpremontu nobraukumu (1954) un viens no pirmajiem LPSR ierosmi īstenojis, pusotrkārt pārsniedzot normatīvos rādītājus
24	Jānis Ciekurs	dzim. 1931	1973	Lauksaimniecība	Vijciems, padomju saimniecība Valkas rajonā, traktorists kombainieris
25	Imants Cinis^[4]^[5]	dzim. 1931	1971	Lauksaimniecība	Jelgavas PMK—13, Jelgavas rajonā, ekskavatora mašīnists
26	Arturs Čikste	1930—1992^[12]	1949	Lauksaimniecība		Ieguvis augstas graudaugu ražas
27	Felicija Čuplinskiene	dzim. 1924	1960	Lauksaimniecība	Lielplatones Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, Jelgavas rajonā, slaucēja	Apkopa lielu skaitu govju (150), panākumi lauksaimniecības produktu raž. palielināšanā
28	Mihails Čurikovskis	dzim. 1932	1963	Rūpniecība	Rīgas traleru flotes bāzes saldētājtralera kapteinis	1963. g. Čurikovska vadībā ar kuģi SRTR—9144 iegūta rekordnozveja — 1500 tonnu zivju
29	Irma Dāvida	dzim. 1916	1960	Rūpniecība	Rīgas audums, tekstilkombināts Rīgā, audēja
30	Pjotrs Donkarevs^[4]^[5]	dzim. 1920	1971	Transports	Rīgas autobusu parks, Rīgā, šoferis	Sasniedzis teicamus automobiļu ekspluatācijas rādītājus — ar autobusu ZIS-155 nobraucis 1 mlj. km bez kapitālā remonta
31	Aina Dreimane	dzim. 1935	1971	Lauksaimniecība	Ādaži, kolhozs Rīgas rajonā, slaucēja	Sasniegusi augstu izslaukumu (no 26 govīm 5175 kg piena vidēji no 1 govs)
32	Heronīms Dumbra	dzim. 1928	1974	Transports	Daugavpils lokomotīvju depo, Rēzeknes stacijas mašīnists
33	Helēna Eidemane	1906—1978	1968	Pedagoģija	Rīgas 4. vidusskola, latv. val. un lit. skolotāja, direktora vietniece māc. darbā	Veikusi lielu darbu jauno skolotāju kadru audzināšanā
34	Austra Ezeriņa	dzim. 1906	1958	Lauksaimniecība	Mārupe, kolhozs Rīgas rajonā, slaucēja	1958. g. izslaukusi vidēji no govs 4759 kg piena
35	Mihails Fesenko^[4]^[5]	1910—1974	1971	Rūpniecība	Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, Rīgā, direktors
36	Anatolijs Filatkins^[4]^[5]	dzim. 1922	1966	Rūpniecība	Sarkanais metalurgs, rūpnīca Liepājā, tēraudlējējs, brigadieris
37	Anna Frīdberga	1903—1974	1958	Lauksaimniecība	Valdeķi, padomju saimniecība Tukuma rajonā, slaucēja	No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >5500 kg piena gadā
38	Milda Fridrihsone	dzim. 1902	1958	Lauksaimniecība	Sarkanais Oktobris, kolhozs Cēsu rajonā, sivēnmāšu kopēja	No katras sivēnmātes ieguvusi vidēji 30,3 sivēnu gadā
39	Artūrs Frīdrihsons	dzim. 1927	1965	Rūpniecība	Sarkanais metalurgs, rūpnīca Liepājā, valcētājs
40	Marija Gailīte^[4]^[5]	dzim. 1912	1958	Lauksaimniecība	Padomju zvaigzne, kolhozs Madonas rajonā, slaucēja	No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >5000 kg piena gadā
41	Velta Galviņa	dzim. 1928	1971	Lauksaimniecība	Sarkanais stars, kolhozs Madonas rajonā, aitkope	No katras aitu mātes ieguvusi vidēji 1,8 jērus un no katras aitas vidēji 5 kg vilnas gadā
42	Anna Gļauda	dzim. 1926	1958	Lauksaimniecība	Bērzpils, padomju saimniecība Balvu rajonā, sivēnmāšu kopēja
43	Viktorija Grase	dzim. 1918	1958	Lauksaimniecība	Stari, padomju saimniecība Gulbenes rajonā, slaucēja	No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >4000 kg piena gadā
44	Lūcija Grauda	dzim. 1914	1966	Lauksaimniecība	Sarkanais stars, kolhozs Dobeles rajonā, priekšsēdētāja
45	Klaudija Grigorjeva^[4]^[5]	1912—1962	1950	Lauksaimniecība	Augstkalne, padomju saimniecība Dobeles rajonā, slaucēja	No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >4000 kg piena gadā
46	Gaļina Griņova	dzim. 1942	1977	Rūpniecība	VEF, rūpnīca Rīgā, sakaru aparatūras regulētāja, darbaudzinātāja
47	Grigorijs Groms	dzim. 1928	1978	Medicīna	Republikas bērnu klīniskās slimnīcas nod. vad., Latvijas Pediatru zinātniskās biedrības priekšsēdētājs	Pētījis cukurslimību bērniem, medikamentu blakusiedarbību un citas problēmas.
48	Johans Grušķevics	1893—1977	1958	Lauksaimniecība	Padomju Latvija, kolhozs Ventspils rajonā, priekšsēdētājs
49	Jānis Hermanis	dzim. 1908	1949
50	Alberts Ikaunieks^[4]^[5]	dzim. 1928	1971	Rūpniecība	Rīgas vagonu rūpnīca, frēzētājs instrumentālists
51	Nadežda Ivanova	dzim. 1920	1960	Lauksaimniecība	Īslīce, padomju saimniecība Bauskas rajonā, cūkkope
52	Aleksandrs Jakovļevs	dzim. 1926	1971	Lauksaimniecība	Brīvība, kolhozs Dagdas rajonā, priekšsēdētājs
53	Ivars Jansons	dzim. 1932	1982	Lauksaimniecība	Uzvara, kolhozs Bauskas rajonā, priekšsēdētājs
54	Aleksandrs Jedemskis	1913—1983	1965	Rūpniecība	Rīgas traleru flotes kapteinis
55	Arvīds Kalējs^[4]^[5]	dzim. 1915	1958
56	Jānis Kalnbērziņš	1893—1986	1963	Politika	PSRS APP priekšsēdētāja vietnieks, LPSR APP priekšsēdētājs
57	Viktors Kalnbērzs	dzim. 1928	1988	Medicīna		Pētījis kaulu lūzumu saaugšanu pēc osteosintēzes; konstruējis kompresijas un distrakcijas aparātus
58	Fricis Kalns	dzim. 1907	1949
59	Anna Kanenberga	dzim. 1911	1966	Lauksaimniecība	Jelgava, izmēģinājumu saimniecība Jelgavas rajonā, slaucēja	No katras savas grupas govs izslaukusi vidēji >5000 kg piena gadā
60	Maija Kapusta^[4]^[5]	dzim. 1926	1966	Rūpniecība	Rīgas manufaktūra, rūpnīca Rīgā, 3. filiāles (Zasulauka manufaktūra) audēja
61	Arnis Kārkliņš	dzim. 1924	1971	Rūpniecība	Rīgas elektroaparātu rūpnīca, Rīgā, virpotājs, darbaudzinātājs, LPSR AP dep.
62	Antons Katkovskis	1900—1972	1948	Lauksaimniecība	Okte, valsts zirgaudzētava Talsu rajonā, zirgkopis
63	Edgars Kauliņš	1903—1979	1965	Lauksaimniecība	Lāčplēsis, kolhozs Ogres rajonā, priekšsēdētājs	Kauliņa vadībā kolhozs kļuva par ekon. augsti attīstītu saimniecību
64	Roberts Kauliņš	1925—1977	1966	Lauksaimniecība	Draudzība, kolhozs Talsu rajonā, kompleksās brigādes brigadieris
65	Alberts Kauls	1938—2008		Lauksaimniecība
66	Romualds Kavinskis^[4]^[5]	dzim. 1928	1971	Lauksaimniecība	Krasnij Oktjabrj, kolhozs Peiļu rajonā, priekšsēdētājs
67	Augusts Kirhenšteins	1872—1963	1957	Zinātne	LPSR ZA viceprezidents, LPSR ZA Mikrobioloģijas organizētājs un institūta direktors, PSRS AP dep. un LPSR AP loc.	Darbi par bakt. attīstību un strukt., inf. slimību apkarošanas un imunitātes problēmām, makroorganismu un mikroorganismu mijiedarbību, vitaminol. un racionāla uztura problēmām. Dib. Vissavienības Mikrobioloģijas biedrības Latvijas nodaļu (1958). Nodibināta Kirhenšteina prēmija (1972)
68	Savrils Kirjanovs	dzim. 1918	1966	Rūpniecība	Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, Rīgā, atslēdznieks
69	Francis Kokins	dzim. 1927	1968	Pedagoģija	Aglonas internātskola, mācību iestāde Daugavpils rajonā, direktors	Kokina vadībā ieviestas efektīvas darba formas skolēnu darbaudzināšanā, prof. orientācijā, skolēnu pašpārvaldes vadīšanā
70	Vitālijs Koļesņičenko^[4]^[5]	dzim. 1905	1965	Rūpniecība	Rīgas vagonu rūpnīca, Rīgā, galvenais tehnologs
71	Bruno Kondruss	dzim. 1921	1960	Transports	Latvijas jūras kuģniecības kapteinis
72	Jānis Konrāds	1898—1968	1958	Celtniecība	Rīgas Celtniecības trests, Rīgā, specializētās apdares pārvaldes strādnieks	Piedalījies Rīgas atjaunošanā, vairāku ēku (LPSR ZA augstceltnes, viesnīcas Rīga, RPI) būvdarbos
73	Pāvels Kovaļovs	1918—1978	1965	Lauksaimniecība	Zilupe, padomju saimniecība Ludzas rajonā, direktors
74	Semjons Koževņikovs	dzim. 1913	1971	Celtniecība	Daugavas HES celtniecības pārvaldes strādnieks, brigadieris	Piedalījies vairāku HES celtn. BaltkrPSR un LietPSR
75	Jānis Krastiņš^[4]^[5]	1890—1983	1980	Zinātne	LPSR ZA Vēstures institūta sektora vad.	Pētījis gk. Latvijas revolucionārās kustības un kapitālistiskā perioda sociālekon. attīstības jautājumus
76	Valentīna Kronberga	dzim. 1939	1971	Rūpniecība	Sarkanais kvadrāts, rūpnīca Rīgā, brigadiere
77	Voldemārs Krūmiņš	dzim. 1922	1971	Rūpniecība	VEF, rūpnīca Rīgā, elektromēraparatūras smalkmehāniķis	Devis lielu ieguldījumu jaunās radio un elektronikas tehnikas un tehnoloģijas ieviešanā un apgūšanā
78	Voldemārs Krūmiņš	dzim. 1931	1961	Rūpniecība	Līgatne, fabrika Cēsu rajonā, papīrmašīnas vad.	Uzlabojis plāno papīru raž. tehnol., paaugstinājis papīrmašīnas ražīgumu
79	Jānis Kubažs	dzim. 1905	1958
80	Aleksandra Kuļikova^[4]^[5]	dzim. 1918	1965	Lauksaimniecība	Vilce, padomju saimniecība Jelgavas rajonā, cūkkope
81	Edgars Ķienis	dzim. 1930	1971	Lauksaimniecība	Vaiņode, padomju saimniecība Liepājas rajonā, cūkkopis, LKP CK loc.	1970. g. nobarojis 4008 cūkas; 1 cūkas dzīvmasas pieaugums vidēji 545 g diennaktī
82	Jānis Ķurzēns	dzim. 1928	1966	Rūpniecība	Rīgas radiorūpnīca, Rīgā, raž. dispečeru daļas priekšnieks	Devis lielu ieguldījumu jaunas radioaparatūras izgatavošanas tehnol. izstrādāšanā un ieviešanā
83	Vilhelms Laiviņš	1911—1979	1958	Politika	LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs, LKP CK loc., LPSR AP dep., LPSR APP loc.
84	Ieva Lapsenberga	dzim. 1899	1966	Lauksaimniecība	Boļševiks, kolhozs Saldus rajonā, slaucēja
85	Jānis Latonas^[4]^[5]	dzim. 1938	1973	Lauksaimniecība	Ceraukste, kolhozs Bauskas rajonā, traktorists
86	Milda Lazdiņa-Judina	dzim. 1927	1950
87	Voldemārs Lazdups	dzim. 1935	1966	Celtniecība	Liepājas vispārējās celtniecības tresta darbu vad., LPSR AP dep.
88	Harijs Līdaks	dzim. 1934	1961	Rūpniecība	Rīgas refridžeratorflotes bāzes kuģa kapt. palīgs, saldētājtraleru Linards Leicens un Matīss Plūdonis kapteinis
89	Lidija Liepiņa	dzim. 1891	1965	Zinātne	LPSR ZA Neorganiskās ķīmijas institūta konsultante	Izpētījusi gāzu sorbcijas likumsakarības filtrējošās iekārtās (arī gāzmaskās), pierādījusi virsmas savienojumu pakļaušanos aktīvo masu likumam (kopā ar N. Šilovu). LPSR organizējusi metālu korozijas pētījumus
90	Staņislavs Līvmanis^[4]^[5]	dzim. 1939	1981	Lauksaimniecība	Jaunpils Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, Tukuma rajonā, mehāniskās slaukšanas meistars
91	Antons Luriņš	1911—1983	1958	Lauksaimniecība	strādājis Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijā ministra Aleksandra Ņikonova laikā /1951 - 1961/	1959. gadā atstādināts no pienākumu pildīšanas sakarā ar Latvijas Komunistiskās partijas kursa maiņu. Pēc tam ilgus gadus vadījis Latvijas Zinātņu akadēmijas pakļautībā esošo 'Citronskābes rūpnīcu'
92	Jāzeps Lūriņš	dzim. 1930	1960	Rūpniecība	Rīgas eksperimentālā kuģu mehanizētā rūpnīca, Rīgā, atslēdznieks, brigadieris
93	Pāvels Lužins	dzim. 1909	1963	Rūpniecība	Latvijas jūras tirdzn. flotes kuģa Belašov kapteinis
94	Oļegs Ļenovs	dzim. 1926	1985	Rūpniecība	LPSR APP loc.
95	Serafims Ļevšins^[4]^[5]	dzim. 1903	1966	Celtniecība	Pļaviņu HES celtniecības galvenais inženieris, LPSR AP dep.	Piedalījies vairāku GOELRO plāna hidrotehn. būvju un citu HES (Volhovas HES, Rīgas HES, Pļaviņu HES) celtniecībā
96	Aleksandrs Mālmeisters	dzim. 1911	1969	Zinātne	LPSR ZA Polimēru mehanizētā institūta direktors	Izstrādājis lokālo deformāciju statist. teoriju, pilnv. dzelzsbetona un kompozītmateriāla konstr. aprēķinu metodes, izveidojis anizotropisko materiālu stiprības kritērijus, izveidojis konstrukcijas materiālu diagnostikas un ilgizturības prognozēšanas metodes
97	Rūdolfs Mazītis	dzim. 1912	1966	Lauksaimniecība	Atmoda, kolhozs Limbažu rajonā, priekšsēdētājs	Mazīša vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajām saimn. LPSR
98	Pjotrs Medvedevs	1916—1981	1958	Lauksaimniecība	Okte, padomju saimniecība Talsu rajonā, direktors
99	Elza Melameda	dzim. 1922	1965	Rūpniecība	Rīgas tekstils, rūpnīca Rīgā, audēja
100	Leonīds Melderis^[4]^[5]	dzim. 1912	1966	Rūpniecība	VEF, rūpnīca Rīgā, inženieris konstruktors	Devis lielu ieguldījumu jaunās tehnol. izstr. un ieviešanā rūpnīcā VEF
101	Fricis Metens-Mertens	1911—1966	1952	Lauksaimniecība	Lībagi, kolhozs Talsu rajons, brigadieris, traktorists
102	Ādolfs Možeiko	dzim. 1928	1958	Lauksaimniecība	Elejas MTS, iestāde Jelgavas rajonā, traktoristu brigadieris
103	Olga Narovska	dzim. 1946	1981	Rūpniecība	Daugavpils ķīmiskās šķiedras raž. apvienības šķeterētāja, PSRS AP dep.
104	Josifs Orups	1911—1980	1966	Lauksaimniecība	Daugava, kolhozs Krāslavas rajonā, brigadieris	Guvis lielus panākumus linu audzēšanā
105	Velta Ostrovska^[4]^[5]	dzim. 1927	1971	Rūpniecība	Latvijas lini, rūpnīca Jelgavā, audēja	Devusi lielu ieguldījumu LPSR vieglās rūpn. attīstībā
106	Leo Paiders	1926—1991	1966	Lauksaimniecība	Madonas CMP Kusā, Madonas rajonā, vecākais vienkausa ekskavatora mašīnists
107	Aleksandrs Panovs	dzim. 1914	1975	Rūpniecība	Komutators, rūpnīca Rīgā, raž. apmācības meistars	Devis lielu ieguldījumu LPSR rūpn. attīstībā un jauno strādnieku audzināšanā
108	Lūcija Pētersone	dzim. 1940	1983	Lauksaimniecība	Lēdurga, kolhozs Limbažu rajonā, mehanizētās slaukšanas meistare, PSRS AP dep.
109	Jāzeps Petrovičs	dzim. 1909	1966	Lauksaimniecība	Druva, kolhozs Saldus rajonā, laukstrādnieks, cūkkopis, būvbrigādes strādnieks
110	Jānis Pinka^[4]^[5]	dzim. 1930	1972	Lauksaimniecība	Alauksts, kolhozs Cēsu rajonā, traktorists, LPSR AP dep.
111	Augusts Pommers	dzim. 1922	1971	Lauksaimniecība	Priekule, padomju saimniecība Liepājas rajonā, direktors
112	Irma Priedaua	1927—1974	1971	Lauksaimniecība	Vecauce, LLA mācību un pētījumu stacija Auces rajonā, slaucēja
113	Ernests Puķītis	dzim. 1929	1966	Lauksaimniecība	Skrunda, kolhozs Kuldīgas rajonā, priekšsēdētājs
114	Virgīnija Putāne	dzim. 1925	1971	Lauksaimniecība	Dzirkstele, kolhozs Daugavpils rajonā, zootehniķe
115	Armands Rasmanis^[4]^[5]	1932—1980	1973	Lauksaimniecība	Avangards, kolhozs Jelgavas rajonā, brigadieris
116	Sergejs Razorenovs	dzim. 1923	1971	Rūpniecība	Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, elektromontieris	Devis lielu ieguldījumu republikas dzelzceļa transp. attīstībā
117	Kārlis Reinis	1910—1966	1965	Rūpniecība	Sarkanā zvaigzne, fabrika Rīgā, atslēdznieks	Devis lielu ieguldījumu velosipēdu, motovelosipēdu un mopēdu raž. apguvē
118	Kārlis Reiskarts	1896—1970	1958	Politika	Bauskas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, LPSR AP dep.
119	Lilija Reiziņa	dzim. 1924	1978	Pedagoģija	Rīgas 45. vidusskola, direktore un ķīm. skolotāja	Reiziņas vadībā skolā gūti panākumi skolēnu idejiski polit., internacionālā, militārpatriot. un estēt. audzināšanā
120	Aleksandrs Riekstiņš^[4]^[5]	dzim. 1918	1976	Lauksaimniecība	Iecava, kolhozs Bauskas rajonā, valdes priekšsēdētājs
121	Monika Rivare	dzim. 1933	1966	Lauksaimniecība	Aglona, padomju saimniecība Preiļu rajonā, zootehniķe, LPSR AP dep.
122	Jegors Romanovs	dzim. 1916	1971	Celtniecība	Rēzeknes PMK-4, Rēzeknes PMK-5, iestādes Rēzeknē, namdaru brigadieris
123	Jēkabs Roze	dzim. 1924	1971	Lauksaimniecība	Sarkanais Oktobris, kolhozs Cēsu rajonā, mehāniķis, LKP CK loc.
124	Augusts Rozefelds	1926—1983	1966	Zvejniecība	Banga, zvejniecības kolhozs, zvejas apvienoto posmu vad.
125	Zenta Ruka^[4]^[5]	dzim. 1930	1966	Rūpniecība	Rīgas 3. maizes kombināts, tehnoloģe
126	Gunārs Saltais	dzim. 1930	1963	Rūpniecība	Rīgas traleru flotes lielo saldētājkuģu kapteinis direktors
127	Pjotrs Semeņenkovs	1903—1969	1966	Rūpniecība	Rīgas cementa un šīfera rūpnīca, meistars, brigadieris	Devis lielu ieguldījumu republikas būvmateriālu rūpn. attīstībā
128	Sergejs Semjonovs	dzim. 1925	1971	Jūrniecība	Kuģa Belašov elektromehāniķis
129	Marta Semule	1904—1985	1953, 1958	Lauksaimniecība	Kopdarība, kolhozs Gulbenes rajonā, slaucēja, PSRS TSSI dalībniece, LKP CK loc., LPSR AP un PSRS AP dep.	Vidēji no govs gadā izslauca 5680 kg piena, 1954. g.—6017 kg piena. Galgauskā uzstādīts Semules bronzas krūšutēls (tēlnieks M. Lange)
130	Emīlija Siliņa^[4]^[5]	dzim. 1914	1960	Rūpniecība	VEF, rūpnīca Rīgā, montētāja, PSRS AP dep.	Devusi lielu ieguldījumu jaunās strādnieku maiņas audzināšanā
131	Jānis Slakteris	1901—1973	1958	Lauksaimniecība	Code, kolhozs Bauskas rajonā, priekšsēdētājs	Slaktera vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajiem Bauskas rajonā
132	Fricis Smilga	1902—1973	1958	Lauksaimniecība	Uzvara, kolhozs Talsu rajonā, priekšsēdētājs	Smilgas vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajiem Talsu rajonā
133	Pjotrs Sokolovs	dzim. 1932	1966	Lauksaimniecība	Alfa, rūpnīca Rīgā, atslēdznieks, brigadieris
134	Ivans Soročinskis	dzim. 1922	1966	Lauksaimniecība	Cīņa, kolhozs Liepājas rajonā, mehāniķis
135	Ignats Spila^[4]^[5]	dzim. 1939	1976	Lauksaimniecība	Lāčplēsis, kolhozs Ogres rajonā, traktorists
136	Vladislava Sproģe	dzim. 1918	1966	Lauksaimniecība	Dzirkstele, kolhozs Tukuma rajonā, slaucēja
137	Alise Strazdiņa	dzim. 1937	1966	Rūpniecība	Valmieras piena kombināts, augstākās klases sviesta meistare
138	Jāzeps Streļčs	dzim. 1935	1965	Celtniecība	Rīgas dzīvokļu celtniecības trests
139	Jānis Stunda	dzim. 1922	1965	Lauksaimniecība	Padomju jaunatne, kolhozs Jelgavas rajonā, brigadieris
140	Jānis Sudrabkalns^[4]^[5]	1894—1975	1974	Kultūra	Dzejnieks
141	Marta Štreinerte	dzim. 1916	1952	Lauksaimniecība	Lībagi, kolhozs Talsu rajons, posminieks
142	Valentīns Šuvajevs	dzim. 1930	1961	Rūpniecība	Jūrnieks
143	Tamara Švaba	dzim. 1925	1975	Rūpniecība	Alfa, rūpnīca Rīgā
144	Jakovs Traškovs	dzim. 1923	1971	Rūpniecība	Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca, atslēdznieks instrumentālists
145	Jevdokija Trifanova^[4]^[5]	dzim. 1928	1971	Rūpniecība	Rīgas adītājs, fabrika Rīgā, adītāja, LPSR AP dep.
146	Valija Turka	dzim. 1931	1971	Lauksaimniecība	Bolupe, padomju saimniecība Balvu rajonā, zootehniķe, brigadiere
147	Ļubova Ulanova	dzim. 1917	1966	Transports	Urālu civilās aviācijas pārvaldes vienības komandiera vietn., LPSR Civilās aviācijas pārvalde, LPSR AP dep.	Pas. pirmā sieviete, kas lidojusi ar turbopropelleru lidmašīnām. Lidmašīnā IL-18 (ar siev. apkalpi) sasniegusi 5 pas. rekordus. Viena no pirmajām apguvusi aviolīnijas Rīga-Novosibirska, Rīga-Taškenta, Rīga-Baku, Rīga-Arhangeļska. Nolidojusi gandrīz 19 tk. stundu
148	Marta Upatniece	1909—1979	1951	Lauksaimniecība	Sparskolhozs Gaujienas rajonā, slaucēja
149	Andrejs Upīts	1877—1970	1967	Kultūra	Rakstnieks, LPSR AP dep.	Divās Upīša dzīves un darba vietās iekārtoti memoriālie muzeji
150	Anna Vaidere^[4]^[5]	dzim. 1927	1973	Lauksaimniecība	Dzimtene un Līksna, kolhozi Daugavpils rajonā, slaucēja
151	Vija Vasiļjeva	dzim. 1931	1981	Rūpniecība	Rīgas tekstils, rūpnīca Rīgā, audēja
152	Broņislava Veigule	dzim. 1927	1976	Rūpniecība	Sarkanais rīts, rūpnīca Krāslavas rajonā, krāsotāja, LPSR AP dep.
153	Rita Veilande	1924—2014^[13]	1965	Lauksaimniecība	Ļeņins, padomju saimniecība Rīgas rajonā, zootehniķe
154	Emma Vilemsone	dzim. 1905	1966	Lauksaimniecība	Zemgale, padomju saimniecība Dobeles rajonā, putnkope	1964.—1966. g. vidēji gadā apkopa > 69 000 cāļu
155	Pēteris Vilmanis^[4]^[5]	dzim. 1932	1974	Rūpniecība	Rīga, rūpnīca Rīgā, mašīnstrādnieks, brigadieris, LPSR AP dep.
156	Anna Vorobjova	1922—1977	1976	Lauksaimniecība	Barkava, padomju saimniecība Madonas rajonā, slaucēja, LPSR AP dep.
157	Teodors Zaļkalns	1876—1972	1971	Tēlniecība	Tēlnieks	Viens no latv. profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, vairāku pieminekļu autors
158	Ernests Zēbergs	1896—1971	1948, pirmais LPSR	Lauksaimniecība	Okte, padomju saimniecība Talsu rajonā, posminieks	Ieguvis augstu graudaugu ražu (1947. g. 30,3 c/ha)
159	Jānis Zeltiņš	dzim. 1900	1958	Rūpniecība	Inženieris, tehnologs, mehāniķis	Piedalījies iesala u.c. pārtikas produktu kalšu izstrādāšanā
160	Līna Zvaigznīte^[4]^[5]	1901—1973	1958	Lauksaimniecība	Ļeņina ceļš, kolhozs Valkas rajonā, priekšsēdētāja	Zvaigznītes vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajiem rajonā
161	Otīlija Žagata^[4]^[5]	dzim. 1923	1960	Celtniecība	Sarkanais metalurgs, rūpnīca Liepājā, mūrniece
162	Marija Živa	1918—1982	1971	Lauksaimniecība	Vienība, kolhozs Rīgas rajonā, cūkkope	Lielākais iegūto sivēnu skaits gadā — 1812 sivēni

Latvieši-cittautieši, kas ieguvuši Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu citā PSR

№	Vārds, Uzvārds	Dzīves gadi	Goda nosaukuma piešķiršanas gads	Darbības sfēra	Darba vieta un/vai pienākumi^[3]
1	Fjodors Aristovs	1912—2005	1971	Transports	Kazaņas helihopteru rūpnīcas direktors, Tatārijas APSR
2	Andrians Astratovs	1904—1995	1958	Celtniecība	Mūrnieks, Tomskas apgabals
3	Marija Čerkasova	1895—????	1958	Rūpniecība	Cukurrūpnīcas direktore, Ukraina
4	Kārels Irds	1909—1986	1984	Kultūra	Galvenias režisors Igaunijas teātrī Vanemuine
5	Anna Elvīra Jarve	1909—2002	1960	Pedagoģija	Saku septiņgadīgās skolas direktore, Igaunijas PSR
6	Mstislavs Keldišs	1911—1978	1956, 1961, 1971	Zinātne	PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents, Maskava, Krievijas PFSR
7	Rože Launikonene	1908—????	1958	Lauksaimniecība	Slaucēja, Lietuvas PSR
8	Vladimirs Leporskis	1911-1981	1966	Metalurģija	Metalurģijas kombināta direktors, Ukrainas PSR
9	Jonass Leskauskas	1906-1974	1965	Celtniecība	Betonētājs, Lietuvas PSR
10	Kirils Markelovs	1937—1999	1979	Rūpniecība	Kalnracis, Rostovas apgabals, Krievijas PFSR
11	Nikolajs Ošacs	1901-????	1959	Transports	Vecākais mašīnists, Maskava, Krievijas PFSR
12	Arvīds Pelše	1899-1983	1969, 1979	Politika	Politbiroja loceklis, Maskava, Krievijas PFSR
13	Valērijs Pozņakovs	1941-2010	1979	Enerģētika	Kompleksās celtniecības brigādes brigadieris, Krasnojarskas novads, Krievijas PFSR
14	Arkādijs Raikins	1911—1987	1981	Kultūra	Ļeņingradas teātra mākslinieciskais vadītājs, Krievijas PFSR
15	Ivans Solovjovs	1913-1933	1959	Transports	Lokomotīves depo vecākais mašīnists, Čitas apgabals, Krievijas PFSR
16	Staņislavs Šteimans	1887—1965	1949	Lauksaimniecība	Vecākais zootehniķis, Harjū rajonā, Igaunijas PSR

Cittautieši-latvieši, kas ieguvuši Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu Latvijas PSR

№	Vārds, Uzvārds	Dzīves gadi	Goda nosaukuma piešķiršanas gads	Darbības sfēra	Darba vieta un/vai pienākumi^[3]	Sasniegumi, izgudrojumi, objekti, saistībā ar cilvēku
1	Jevgenija Loginova	dzim. 1946	1986	Celtniecība	Brigadiere, Pemskas apgabals, Krievijas PFSR
2	Ona Šekštello (dzim. Bagdonaite)	dzim. 1937	1960	Lauksaimniecība	Cūkkopēja, Švenčoņu rajona pašvaldība, Lietuvas PSR

Latvieši, kas zaudējuši Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu

№	Vārds, Uzvārds	Dzīves gadi	Goda nosaukuma piešķiršanas gads	Darbības sfēra	Darba vieta un/vai pienākumi^[3]
1	Staņislavs Leitāns	1914-????	1958, atņemts 1961	Lauksaimniecība	Kolhoza "Avangards" priekšsēdētājs, Jelgavas rajons, Latvijas PSR
2	Vasīlijs Murzičs	1909-1979	1943, atņemts 1954	Transports	Vilciena mašīnists, Vitebska, Baltkrievijas PSR
3	Zigfrīds Edmunds Rinne	1934—2009	1966, atņemts 1983	Transports	Kuģa "Krāslava" mehāniķis, Rīga, Latvijas PSR

Izmantotā literatūra

Oruzhie Magazine, Page 9, Issue 5 1998 & Issue 6 1998.
"Солдат удачи" номер 9 (72) 2000 Д.Ширяев "Кто изобрел автомат Калашникова"

Atsauces

↑ Neieskaitot personas, kurām atņēma goda nosaukumu vai personas, kurām tika atcelts dekrēts par nosaukuma piešķiršanu
↑ «Craig Gottlieb Militaria, Archive, Hero of Socialist Labor Group». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 8. februārī.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 Goda nosaukuma saņemšanas brīdī
↑ ^4,00 ^4,01 ^4,02 ^4,03 ^4,04 ^4,05 ^4,06 ^4,07 ^4,08 ^4,09 ^4,10 ^4,11 ^4,12 ^4,13 ^4,14 ^4,15 ^4,16 ^4,17 ^4,18 ^4,19 ^4,20 ^4,21 ^4,22 ^4,23 ^4,24 ^4,25 ^4,26 ^4,27 ^4,28 ^4,29 ^4,30 ^4,31 ^4,32 ^4,33 ^4,34 Latvijas Padomju enciklopēdija, 1—102. 1981—1988.
↑ ^5,00 ^5,01 ^5,02 ^5,03 ^5,04 ^5,05 ^5,06 ^5,07 ^5,08 ^5,09 ^5,10 ^5,11 ^5,12 ^5,13 ^5,14 ^5,15 ^5,16 ^5,17 ^5,18 ^5,19 ^5,20 ^5,21 ^5,22 ^5,23 ^5,24 ^5,25 ^5,26 ^5,27 ^5,28 ^5,29 ^5,30 ^5,31 ^5,32 ^5,33 ^5,34 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. I—III un rādītājs. 1967—1972.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. augustā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
↑ «Cēsu Centrālā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
↑ «Brošūra: Mēs Eiropā Latvijā Jelgavas novadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.
↑ Rita Veilande Arhivēts 2018. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē. / nekropole.info

[1] Neieskaitot personas, kurām atņēma goda nosaukumu vai personas, kurām tika atcelts dekrēts par nosaukuma piešķiršanu

[2] «Craig Gottlieb Militaria, Archive, Hero of Socialist Labor Group». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 8. februārī.

[Goda_nosaukuma_saņemšanas_brīdī-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 Goda nosaukuma saņemšanas brīdī

[LPe-4] 4,00 ^4,01 ^4,02 ^4,03 ^4,04 ^4,05 ^4,06 ^4,07 ^4,08 ^4,09 ^4,10 ^4,11 ^4,12 ^4,13 ^4,14 ^4,15 ^4,16 ^4,17 ^4,18 ^4,19 ^4,20 ^4,21 ^4,22 ^4,23 ^4,24 ^4,25 ^4,26 ^4,27 ^4,28 ^4,29 ^4,30 ^4,31 ^4,32 ^4,33 ^4,34 Latvijas Padomju enciklopēdija, 1—102. 1981—1988.

[LPSRm-5] 5,00 ^5,01 ^5,02 ^5,03 ^5,04 ^5,05 ^5,06 ^5,07 ^5,08 ^5,09 ^5,10 ^5,11 ^5,12 ^5,13 ^5,14 ^5,15 ^5,16 ^5,17 ^5,18 ^5,19 ^5,20 ^5,21 ^5,22 ^5,23 ^5,24 ^5,25 ^5,26 ^5,27 ^5,28 ^5,29 ^5,30 ^5,31 ^5,32 ^5,33 ^5,34 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. I—III un rādītājs. 1967—1972.

[6] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.

[7] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.

[8] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. augustā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.

[9] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.

[10] «Cēsu Centrālā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.

[11] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.

[12] «Brošūra: Mēs Eiropā Latvijā Jelgavas novadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 14. novembrī.

[13] Rita Veilande Arhivēts 2018. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē. / nekropole.info

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]