Van der Vālsa vienādojums

Van der Vālsa vienādojums ķīmijā un fizikā ir stāvokļa vienādojums, kas ir kā papildinājums ideālās gāzes vienādojumam no molekulāri kinētiskās teorijas. Atšķirībā no ideālas gāzes, Van der Vālsa vienādojums iekļauj molekulu izmērus un mijiedarbību starp tām. Šie papildinājumi ir atkarīgi no koeficientiem, kas ir unikāli katrai gāzei un kurus nosaka eksperimentāli. Ar to var modelēt fāžu pāreju starp tvaiku un šķidrumu. To var pierakstīt kā:

${\displaystyle (p+{\frac {an^{2}}{V^{2}}})(V-bn)=nRT}$,^[1] kur p ir gāzes spiediens(ideālai gāzei), n ir gāzes daudzums, V ir gāzei pieejamais tilpums(ideālai gāzei), R ir universālā gāzu konstante, T ir temperatūra kelvinos un a, b ir eksperimentāli noteikti koeficienti, kas katrai gāzei atšķiras.

Ja ir noteikti eksperimentālie koeficienti a, b, tad Van der Vālsa vienādojums var paredzēt, kāda būs viršanas temperatūra kādā konkrētā spiedienā. Pēc Van der Vālsa vienādojuma var atrast arī kritisko temperatūru Tk un kritisko spiedienu pk, kuru dēvē par kritisko punktu pēc kura nevar vairs kondensēt gāzi vai iztvaicēt šķidrumu, mainot tikai temperatūru un spiedienu, jēdzieni par šķidrumu un gāzi saplūst kopā.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Van der Vālsa vienādojums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)