Pašreizējā mūrabaznīca ir uzcelta prāvesta Jāņa Volloviča darbības laikā 1882. gadā par grāfa S. Zīberga un draudzes locekļu līdzekļiem. Baznīcas plānu izstrādāja inženieris K. Tihomirovs. 1896. gadā bīskaps Albīns Simons to konsekrēja Svētā Staņislava — mocekļa un bīskapa godam.[3]
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arturs Mozga.[nepieciešama atsauce] Barkavas draudze veidojās jau 18. gadsimta sākumā. Draudzei ir sešas kapsētas — Barkavas centra kapi, Krievbirzes kapsēta, Cauņu kapsēta, Vecumnieku kapsēta, Trizelnieku kapsēta un Salenieku kapsēta.
Barkavas baznīca ir ķieģeļu — mūra trīsnavu celtne, ar skārda jumtu, 38 metrus gara un 28 metrus plata. Baznīcā ir cementa flīžu grīda. Dievnamam ir divi torņi, kuros ir iekārti trīs zvani, lielākie 40 pudus (liets Valdajā, 1900) un 10 pudus (1902) smagi.[4] Ap baznīcu ir mūra žogs.
Arhitektūra
Dievnams ir halles tipa taisnstūrveida plāna trīsjomu celtne ar diviem piramidālu smaiļu torņiem, kas atrodas galvenajā fasādē. Baznīca celta eklektisma stilā no plēstiem laukakmeņiem, veidojot dekoratīvu būvējumu. Fasāžu apdarē izmantoti kontrforsi, arkatūras joslas, ailu apmales, pilastri, dzegas un starpdzegas, kas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem. Dievnamam ir smailloka logailas, saglabājušies ir visi oriģinālie logi ar vienkāršu, uz stila krāsotu vitrāžu un sīkrūšu spraišļojumu. Apaļi logi ar vitrāžu atrodas austrumu un rietumu fasādēs. Visām, kopskaitā trijām rietumfasādes durvīm ir saglabājušies oriģinālie apkalumi. Jumta segumam izmantotas cinkotā skārda loksnes, no kā veidoti arī dzegu un pilastru nosegumjumtiņi.[2]
Interjers
Baznīcas galvenajā altārī ir Svētās ģimenes glezna, ko tāpat kā Lieldienu kapa panorāmu izveidojis mākslinieks Bitkovs.