Kalnciemā, nomaļus no ciema atradās Broņislavas Markovskas "Odu" mājas, kurās pēc Otrā pasaules karaJelgavas draudzesdekāns J. Ancāns reģistrējis katoļu draudzi un šaurās telpās sācis noturēt dievkalpojumus. 1957. gadā dekāns L. Kundziņš atvedis no Jelgavas būvmateriālus un ar saimnieces atļauju pie šķūņa uzbūvējis triju sienu pagaidu telpu baznīcas vajadzībām.
No ārpuses tā atgādinājusi šķūni, bet iekšpusē bijusi iekārtota pastāvīga kapela, kur regulāri notikuši dievkalpojumi. Tā bija 5 metrus gara un 4 metrus plata telpa ar durvīm, vienu logu, dēļu grīdu, pagaidu altāri un harmoniju.[2]
Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, radās iespēja draudzei radīt jaunu dievnamu. 1995. gadā tika iesvētīts pamatakmens un sākās baznīcas celtniecība. 1998. gada 26. jūlijā Jelgavas diecēzesbīskapsAntons Justs dievnamu konsekrēja Kristus Karaļa godam, piedaloties desmit priesteriem un trim kleriķiem. Tā bija pirmā jaunuzceltā baznīca Jelgavas diecēzē.[3]
Eksterjers
Dievnams
Baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra celtne, celta tradicionālā stilā, tā ir 300 m2 liela ēka ar vienu torni. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Presbitērija daļa būvēta šaurāka un zemāka par ēkas pamatdaļu. Presbitērija sānos piebūvētas sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs. Dievnama dārzā ir uzstādīts augsts Misiju koka krucifikss.
Interjers
Tā ir trīs jomu telpa ar flīžu grīdu un koka dēlīšu griestiem. Centrālo navu no sānu navām katrā pusē atdala 4 kolonnas. Sienas apmestas un nokrāsotas. Virs ieejas ir kora telpas. Presbitērija abās pusēs atrodas sakristejas. Interjers tradicionāls. Dievnamā ir viens koka altāris, tas novietots tā, lai, celebrējot Svēto Misi, priesteris atrastos ar seju pret tautu. Skaists altāra retabls, kuru rotā Kristus Karaļa glezna, kas gleznota Daugavpils cietumā, arī altāris un retabula izgatavota Daugavpilī. Gleznas sānos altārī novietotas Jaunavas Marijas un Svētā Jāzepa ar Kristus bērniņu rokās skulptūras. Sānu altāru vietā ir altāra galdi ar Krustā sistā Pestītāja un Svētā Jāņa Kristītāja ar Dieva Jēru gleznām pie sienām.
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Aleksandrs Stepanovs.[1]Draudze nodibinājusies pēc Otrā pasaules kara. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Kalnciemā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek divas reizes nedēļā.
Draudzes lielākie svētki un atlaidas
Draudzes lielākie svētki ir Kristus Karaļa svētki, Jāņa Kristītāja dzimšanas diena, Svētā Krusta paaugstināšanas svētki.
